Uz Maskavu koris bija devies, atzīmējot Latvijas valsts simtgadi. "Šī notikuma kontekstā un šībrīža politiskajā situācijā mums nācās ilgi meklēt, kas būtu politiski neitrāls skaņdarbs," neslēpj kora "Latvija" direktors Māris Ošlejs. "Rezultātā izšķīrāmies par Bahu, kas ir visa sākums visai Rietumeiropas mūzikai, un tas ir labs pamats, kālab varam sniegt šo koncertu.
Protams, neaizmirstot arī to, ka gan pirms mūsu neatkarības, gan šobrīd esam Maskavas filharmonijas sadarbības partneri un Čaikovska koncertzāles pastāvīgie mākslinieki ik pa diviem trim gadiem. Koris "Latvija" šeit piedzīvojis lielas stāvovācijas arī pirms mums – vēl Ausmas Derkēvicas un Imanta Cepīša laikā.
Saprotams, arī Māra Sirmā vadībā."
"Gramophone Award 2017" balvas laureāts Maksims Jemeļjaničevs (1988) diriģenta karjeru uzsācis 12 gadu vecumā un šobrīd vada Novosibirskas "Musica Aeterna" un ir Itālijas baroka ansambļa "II Pomo d’Oro" mākslinieciskais vadītājs. Valsts Akadēmiskajam korim “Latvija" šī bijusi pirmā sadarbība ar diriģentu.
J. S. Baha Jāņa pasijas atskaņojumā piedalījās arī Londonas Karaliskās Mūzikas akadēmijas absolvente – soprāns Rebeka Botone (Rebecca Bottone), kontrtenors Meili Li, britu tenors Deivids Vebs (David Webb) un basbaritoni Dingls Jandels (Dingle Yandell) un Gulhems Vorms (Guilhem Worms), savukārt teicēja – evaņģēlista lomu uzņēmās pats diriģents Maksims Jemeļjaničevs.
"Baha lielie šedevri – viņa Pasijas – ir ārkārtīgi dramatiskas un teatrālas. Ir stāstnieks, ir solisti, kas attēlo Pilātu, Kristu; ir koris, kas iemieso daudz funkciju – viņi ir gan noziedznieki, gan tie, kas baznīcā dzied korāļus. Tāpēc manā skatījumā tas ir dramatisks darbs," atzīmē diriģents, vienlaikus slavējot arī izpildītājsastāvu: "Brīnišķīgi, ka ir tik lieliski solisti.
Ir brīnišķīgi dzirdēt kori "Latvija" – cik fantastiski viņi dzied un to izdzīvo.
Arī orķestris "Musica Viva" ir lielisks. Continuo grupā mums ir ērģeļpozitīvs, lauta, čells, viola da gamba, klavesīns – šī mūzika ir veidota kā kamermūzika. Un manā izpratnē tā nav jādiriģē. Ar to es domāju, ka jābūt cilvēkam, kurš pārredz darba kopējo dramaturģiju. Tādā ziņā mēs ar evaņģēlistu esam līdzīgās lomās – es vadu lielos kora numurus, viņš veido dramaturģiju ar rečitatīviem."
Jāņa pasija ir nevis par Jēzu, bet par cilvēkiem viņam apkārt, viņu sirdsapziņu, drosmes trūkumu izšķirošos brīžos. "Jā, tās ir viņu sajūtas. Un korāļos tas vēl jo dziļāk saprotams. Jo tajos dažkārt iekodētas papildu nozīmes, tajos runa par vispārcilvēciskām sajūtām," prāto maestro.
Heidelbergas bibliotēkā ir atsevišķi plaukti ar grāmatām tikai par Jāņa un Mateja Pasijām. Vaicāts, cik daudz pats lasa par tām, un cik daudz paļaujas uz savu instinktu, sajūtām, Jemeļjaničevs saka tā: "Līdz ar to, ka visbiežāk uzstājos ar senajiem instrumentiem – es tam ļoti ticu, sekoju noteikumiem, nepieciešamībai pamatot savus lēmumus traktātos. Nevar tikai ņemt un improvizēt. .. Tas ir jāievēro. Mēs tagad zinām, kā to spēlēja, uz kādiem instrumentiem. Bet jāsaprot, ka mēs šo mūziku spēlējam mūsdienu publikai. Tāpēc nepieciešama interpretācija, jāsniedz savs redzējums. Atskaņotājam tajā ir ļoti svarīga loma."
Koncerta ierakstu iespējams noklausīties un noskatīties šeit!
