Mašīna cilvēku vēl nav uzvarējusi. Intervija ar bundzinieku Marku Džulianu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Marks Džuliana ir viens no pasaulē pieprasītākajiem un ietekmīgākajiem bundziniekiem, kā arī komponists un respektēts skolotājs. Atpazīstamību ieguvis kā Deivida Bovija džeza grupas dalībnieks, ierakstot Bovija pēdējo albumu “Blackstar”. Tallinā notiekošajā džeza festivālā “Jazzkaar” Džuliana uzstājās ar savu “Beat Music” projektu, spēlējot eksperimentālu deju mūziku no tik tikko izdotā albuma “Beat Music! Beat Music! Beat Music!”. Pirms koncerta Džuliana sniedza LSM.lv īsu interviju par principiem, kas viņam ļauj pēc iespējas labāk realizēt savu radošumu gan muzikālos projektos, gan kā skolotājam. Viņš uzskata, ka vēl nav pienācis tas laiks, kad mašīna ir uzvarējusi cilvēku.

“Kas rodas, ja apvieno hardbopa meistarus Elvinu Džounsu un Artu Bleikiju ar astoņdesmito gadu “Roland 808” bungu mašīnu un sadala rezultātu ar J. Dillu un reizini ar “Squarepusher” spēku? Atbilde: Marks Džuliana,” bundzinieka projektu “Beat Music” piesaka laikraksts “Time Out London”. Pateicoties tehniskajai virtuozitātei, erudīcijai, daudzveidīgajām radošajām izpausmēm Marks Džuliana ir iemantojis kulta mūziķa statusu, jo īpaši starp gados jaunākiem mūziķiem, kuri vēl apgūst savu instrumentu. Džuliana ir arī skolotājs, kurš izstrādājis savu mācību programmu “Exploring your creativity on the drumset”.

Arī caur “Beat Music” jaunāko albumu “Beat Music! Beat Music! Beat Music!” Džuliana, tērpies sinepju krāsas sporta tērpā, šķiet, uzrunā tieši jaunāko auditoriju, un viss tikai loģiski – džeza tradīcijas mantojumu jauniešiem ir jānodod tiem aktuālā, saprotamā veidā.

Albumā “Beat Music! Beat Music! Beat Music!” ir deviņas kompozīcijas, kas, klausoties ierakstā, rada futūristisku atmosfēru un pārdomas par cilvēcisko, bet koncertā – tā ir suģestējoša deju mūzika.

Turpretim albuma nosaukums ir atsauce uz dižo džezmeni Ornetu  Kolmenu. Šādi, mūsdienīgu formu papildinot ar dažādām atsaucēm, Džuliana turpina tradīciju arī eklektiskajā 21. gadsimtā.

Jauno albumu “Beat Music! Beat Music! Beat Music!” jūs ierakstījāt ar vienu mūziķu sastāvu, šobrīd tūrē albumu spēlējat kopā ar citiem mūziķiem. Vai starp šīm grupām izjūtat atšķirību?

Savā veidā neizjūtu nekādu atšķirību. Visi mūziķi ir apbrīnojami, pasaules klases profesionāļi. Vienīgā problēma, ar kuru saskaros, ir mūziķu aizņemtība. “Beat Music” pastāv jau 10 gadus, un šo gadu laikā grupas sastāvs ir mainījies daudzas reizes, bet kopējās vērtības - ideja, degsme un nodomi - vienmēr ir palikuši nemainīgi. Esam plašs kolektīvs! Ir ļoti daudz mūziķu, kas pārzina “Beat Music” repertuāru, un, vēl jo svarīgāk, zina “Beat Music” raksturīgo enerģiju.

Arī jūs pats esat ļoti aizņemts cilvēks, vadāt gan savu projektu, gan piedalāties citu mūziķu projektos. Jūs esat arī skolotājs. Kā Jūs plānojat savu dienu, lai atliktu laiks arī sev pašam un ģimenei?

Es ļoti novērtēju laiku, ko pavadu ar ģimeni. Šie brīži man ir vissvarīgākie. Tie dod man enerģiju, kas mani ir nepieciešama, lai es varētu paveikt visas pārējās lietas. Es patiešām cenšos ieklausīties, kas manam radošumam konkrētajā mirklī ir nepieciešams. Man ir “Beat Music” un arī džeza kvartets, kas muzikāli ir savstarpēji atšķirīgi projekti, bet man tie ir viens un tas pats -  tās ir  domas par mūziku, mūzikas radīšana. Esmu pateicīgs, ka varu šajos projektos realizēties. Man svarīgākais ir tas, ka varu būt drošs, ka varēšu arī turpināt darīt lietas, kas manī raisa prieku. Jo prieks ir dzinulis, kāpēc kaut ko tālāk turpināt!

Bez mūzikas ir arī plānošana, ceļošana, koncertēšana. Šis darbs ir ar garīgo slodzi, kas vienā mirklī var nogurdināt.

Jā, bet pati spēlēšana nekad nav darbs, un tas ir pats svarīgākais. Ja spēlēšana būtu kā darbs, es nebūtu laimīgs. Pārlidojumi, plānošana - jā, tas ir darbs, un tā tam ir jābūt. Tas viss tiek darīts ar mērķi, lai nonāktu uz skatuves un varētu spēlēt.

Vietnē "Youtube" ir atrodami ļoti dažādi video, kuros jūs mācāt un skaidrojat, dalāties ar viedokli par dažādām ar radošumu saistītām tēmām. Bieži mūziķi vairās no runāšanas un skolēnu mācīšanas, un tas ir saprotami – mūzikas vienreizīgums saistās ar emocijām, kuras tā nemaz nevar izskaidrot pats sev, kur nu vēl kādam citam, bet jums tas lieliski izdodas. Ko jums nozīmē būšana skolotājam?

Man pašam ir bijuši labi skolotāji. Abi mani vecāki ir skolotāji. Mans mērķis ir iedot cilvēkiem instrumentus, ar kuru palīdzību viņi šīs zināšanas, cerams, varēs atklāt pašu spēkiem. Nav viena pareizā varianta vai īstās spēles tehnikas. Jautājums ir par to, kā tu vari atrast savu ceļu. 

Nekad neesmu domājis, ka tas, ko esmu izvēlējies spēlēt, ir kādā veidā labāks par kāda cita izvēli. Tiesa, izvēlei jābūt patiesai.

Pasaule būtu labāka vieta, ja ikviens spētu atrast sevi un izpaust caur savu mākslu.

Tad var sacīt, ka mācat, kā apskatīties sev apkārt un redzēt daudz dažādās iespējas.

Jā, ir jāpaveic pamatīgs mājasdarbs pašam savā pasaulē, lai tu saprastu, uz ko patiešām esi spējīgs.

Vai esat atklājis kādu talantu starp jaunākās paaudzes mūziķiem?

Talantu ir ļoti daudz! Bet runa nav par to, ko viņi spēj nospēlēt, bet gan par to, ar kādu enerģiju viņi to dara. Ir pienācis laiks, kad jebkurš noteiktā līmenī var spēlēt lieliski. Kāpēc mēs vēlamies klausīties vienā, bet neklausāmies otru? To nosaka mūzikā paustās emocijas.

Jā, mūsdienās ar tehnoloģiju palīdzību jebkurš var radīt mūziku. Krautroka grupas "CAN" dalībnieks Irmins Šmids ir sacījis - tehnoloģiju pieejamība ir vairojusi priecīgu mūziķu skaitu, taču ģēniju procents ir palicis nemainīgs.

Reiz bija laiks, kad saksofons bija kaut kas jauns. Saksofons nevar radīt skaņu, kamēr kāds tajā nav iepūtis. Lai instruments skanētu, ir vajadzīgs cilvēks ar viņa iztēli, garu, un tas pats attiecas arī uz elektroniskajiem instrumentiem. 

Līdzīgi kā saksofons vai trompete, arī elektronika ir tikai instruments cilvēka radošuma izpausmei. Tie paši par sevi neskanēs.

Laikā no 19. līdz 28. aprīlim Tallinā notika jau 30. džeza festivāls “Jazzkaar”, katru dienu klausītājiem piedāvājot vismaz divus koncertus vai kādas cita aktivitātes, kas galu galā aizved līdz džeza klausīšanai. Festivāla pastāvēšanas laikā “Jazzkaar” ir izdevies jēdzienu “džezs” padarīt demokrātisku un interesantu plašākam klausītāju lokam. Tas tiek panākts ar stilistiski plašu programmu, kā arī ar pārdomātu zīmolvedību –  “Jazzkaar” simbolika ir visā pilsētā, visneiedomājamākās vietās, un visi pilsētā zina, kas notiek. Bet, galvenokārt, Igaunijas džeza komūna ir savstarpēji ļoti saliedēta, un tas nešaubīgi ir  liels morālais atbalsts ļauj festivālam aizritēt pacilātā gaisotnē, radot piederības sajūtu arī ar džezu nesaistītiem klausītājiem.

Visā pasaulē, tostarp Latvijā, 30. aprīlī svin džeza dienu, kad notiek koncerti, kuros īpaši pievērst cilvēku uzmanību šim mūzikas stilam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti