Mārtiņš Ozoliņš: «Windstream» finālistu darbi skanēs tā, kā ir uzrakstīti

Ja starptautiskā komponistu konkursa „Windstream 2014” finālistu skaņdarbos ir pieļautas kādas nepilnības no komponistu puses, diriģents un mūziķi nav tie, kas ir tiesīgi mainīt vai uzlabot skanējumu gan dinamikas, gan artikulācijas, gan arī nošu un harmonijas ziņā, intervijā Latvijas Radio raidījumā „Kultūras Rondo” skaidro diriģents Mārtiņš Ozoliņš, uzsverot, ka skaņdarbi 19.aprīlī paredzētajā koncertā skanēs tā, kā ir uzrakstīti.

Kā vēstīts, 2012.gadā profesionālais pūtēju orķestris „Rīga” izsludināja starptautisko komponistu konkursu „Windstream 2014” ar moto „Izjūti Bahu, turpini Bahu, debatē ar Bahu”, un komponisti tika aicināti sacerēt skaņdarbus pūtēju orķestrim ar sastāvu, kas atbilst orķestra „Rīga” sastāvam.

„Jebkurš kompozīciju konkurss savā ziņā ir ļoti nopietns un ļoti subjektīvs. Būsim atklāti, neviens konkurss nevar būt objektīvs. Tas vienmēr ir atkarīgs no cilvēkiem, kuri strādā žūrijā un kādi darbi tiek izvēlēti,” norāda komponists un „Windstream” konkursa žūrijas pārstāvis Andris Dzenītis.

Konkursi komponistiem, protams, galīgi nemaz nav tāda ikdiena, jo īpaši Latvijas mērogā,” atzīst Dzenītis, salīdzinot „Windstream” ar simfoniskā orķestra kādreiz rīkoto kompozīciju konkursu. „Tā ir viena no tiešām dižām iespējām komponistiem rakstīt šādam konkursam, novērtēt sevi, salīdzināt ar saviem kolēģiem.”

Stāstot par konkursam iesūtīto partitūru sijāšanu, Andris Dzenītis skaidro, ka tā ir diezgan riskanta.

„Pirmā sijāšana visos konkursos vienmēr, no vienas puses, ir ļoti radoša, no otras, nedaudz arī riskanta, jo pirmais ir grafiskais, vizuālais iespaids, ko mēs redzam, atšķirot notis,” saka Dzenītis, norādot, ka jau komponista rokraksts liecina par viņa attieksmi un darbā ielikto enerģiju.

Ja rodas šaubas, tad partitūru žūrija pēta smalkāk, stāsta Dzenītis, tomēr atzīstot, ka iespējams kļūdīties.

Protams, ir iespējams kļūdīties. Citos konkursos ir gadījies, ka pirmajā brīdī ļoti vienkāršas un neinteresantas notis beigu beigās skan ļoti labi,” saka žūrijas pārstāvis.

Sākumā konkursam bija iesūtīti 20 darbi, bet finālā skanēs pieci. Konkursa skaņdarbus fināla koncertam, kas notiks 19. aprīlī Lielajā ģildē, iestudējis diriģents un pūtēju orķestra „Rīga” mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Ozoliņš.

Jau vēstīts, ka konkursa „Windstream 2014” fināla koncertā skanēs pieci jauni skaņdarbi: Džirolamo Derako (Itālija) „Astrolabio”, Čārlzs Robins Brouds (Vācija) „Bach Being Beauteous”, Gundega Šmite (Latvija) „Mir geht ein Licht auf”, Juka-Peka Lehto (Somija) „Motus contrarius” un Nima Goušehs (Lielbritānija) „Phrase”.

Mēs ļoti skrupulozi piegājām nošu rakstam. Ja ir kādas nepilnības no komponistu puses pieļautas, mēs neesam tie, kas ir tiesīgi mainīt vai uzlabot skanējumu gan dinamikas, gan artikulācijas, gan arī nošu un harmonijas ziņā,” uzsver Ozoliņš. „Tas viss skanēs tā, kā ir uzrakstīts.”

Pie niansēm, ja būs nepieciešams, tiks strādāts, gatavojoties konkursa laureātu koncertam, atklāj diriģents.

Ir jāsaprot, ka tas ir kompozīcijas konkurss, (..) kur katrs komponists parāda savu domu, ideju, kā viņš komunicē ar Baha mūziku, kā viņš izjūt Baha mūziku un galu galā, kādu ietekmi šī mūzika ir atstājusi uz komponistu personīgi, ” konkursa atšķirību skaidro diriģents, atzīstot, ka konkursa darbi ir ļoti sarežģīti.

Konkursa finālā būs gan dziļi filozofiski un pat traģiski skaņdarbi, gan skaņdarbi, kuros komponisti Bahā ielikuši humora un atraktivitātes devu, stāsta Mārtiņš Ozoliņš.

Runājot par pūtēju orķestrim domātu skaņdarbu komponēšanu, Dzenītis atzīst, ka joprojām ir pārbijies to darot, jo "tas ir viens no sarežģītākajiem instrumentu sastāviem, kam komponēt."

Es nekad neuzdrošinātos rakstīt pūtēju orķestrim, ja nebūtu pūtēju orķestra „Rīga” un ja pirms daudziem gadiem man nepiedāvātu pirmo reizi uzrakstīt pūtēju orķestrim,”  saka Dzenītis.

Pirms "Windstream 2014" fināla kārtas starptautiskā žūrija sevi prezentēs īpašā koncertā, kas notiks ceturtdien, 17. aprīlī, plkst. 19 Lielajā ģildē. Koncerta pirmajā daļā pie diriģenta pults stāsies Mārtiņš Ozoliņš un interpretēs japāņu komponista Tošio Mašimas Koncertu alta saksofonam un orķestrim „Putni”, kurā solo atskaņos Oskars Petrauskis, un Andra Dzenīša skaņdarbu „Drone”. Koncerta otrajā daļā savus skaņdarbus diriģēs viesi: beļģu komponists un diriģents Jans van der Rosts interpretēs savu skaņdarbu „Sinfonietta”, un šveiciešu komponists un diriģents Franko Česarīni –  savu svītu „Zilie horizonti”.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti