Diena sākusies

"Klasikas" viešņa - vijolniece Magdalēna Geka

Diena sākusies

Liktenīgās sakritības. "Gorā" skatāma izstāde "Valsts pirmā flīģeļa stāsts"

Māris Briežkalns: Eiroradio džeza orķestris būs labākais, kāds beidzamajā laikā dzirdēts

Māris Briežkalns: Džeza kultūra Latvijā attīstās ne pa dienām, bet stundām!

9. novembrī Dzintaru koncertzālē un 10. novembrī koncertzālē "Cēsis" uzstāsies Eiroradio džeza orķestris. Ik gadu tas tiek īpaši veidots, apvienojot talantīgākos džeza mūziķus no Eiropas raidorganizāciju apvienības (EBU) dalībvalstīm. Orķestra mākslinieciskais vadītājs ir Latvijas Radio džeza producents Māris Briežkalns, kurš neslēpj: projekta rīkošana Latvijas Radio nozīmē ne tikai lielu godu – tā ir arī likumsakarība. Turklāt šis džeza orķestris būšot vislabākais, kāds bijis beidzamajos gados.

"Jau no 1965. gada šis ir īpašs projekts – katras valsts raidorganizācija sūta savu jauno talantu, no kuriem tiek komplektēts orķestris," stāsta Briežkalns. Savulaik esam sūtījuši Intaru Busuli, trompetistu Konstantīnu Jemeļjanovu, trombonistu Rūdolfu Kulbergu un vēl citus. Latvijas Radio šajā projektā iesaistījies ilgus gadus, bet nu pienācis laiks, kad Latvijas Radio uzticēts organizēt šo orķestri šeit, Rīgā.

Tas ir ne tikai liels gods, bet likumsakarība – nesen atjaunots Latvijas Radio bigbends, notiek jauno džeza mākslinieku konkurss "Riga Jazz Stage" un vairāki džeza festivāli.

Latvijā džeza kultūra attīstās ne pa dienām, bet stundām!"

Tas nozīmē, ka arī šoreiz, domājot par mūziķiem, mums bijis, no kā izvēlēties? "Jā gan, drīzāk problēma bija tā, ka zinājām, ko gribam: negribējām vienkārši ansambli, kā citkārt tas notiek, bet kārtīgu bigbendu – ja citus gadus šī projekta organizētāji ņēma to, ko raidorganizācijas deva, mēs sūtījām tos māksliniekus, kurus gribējām redzēt.

Ar prieku un gandarījumu varu teikt, ka šogad Eiroradio džeza orķestris ir viens no labākajiem sastāviem, kāds vispār beidzamajos gados ir redzēts un dzirdēts.

Šajā sastāvā Latvijas pusi pārstāv trombonists Vilhelms Logins, kā arī reta instrumenta pārvaldītājs Kristaps Lubovs: baritonsaksofons un basklarnete, kuru Eiropā bija grūti atrast. Fantastisks mūziķis!” saka Briežkalns.

Eiroradio džeza orķestris 2018

Briežkalns arī atklāj, ka pārstāvēto valstu spektrs bigbendā būs ļoti plašs, jo bijuši vajadzīgi 18 mūziķi. Šis gads turklāt ir pirmā reize, kad orķestrī piedalās arī Amerika, jo EBU sastāvā ir arī citas valstis. Lai gan orķestrī pastāv zināms vecuma ierobežojums – ne vairāk kā 30 gadi, bet tas ir nosacīts.

Latvijas Radio, būdams pasākuma rīkotājs, nodrošinās tiešraides un ieraksta pārraidīšanas iespēju EBU dalībvalstīm. Īpašo Baltijas valstu simtgadei veltīto koncertu dzirdēs miljoniem radio klausītāju visā pasaulē. Latvijas Radio 3 "Klasika" klausītāji to varēs dzirdēt 17. novembrī.

"Esam izvēlējušies 17. novembri, bet pārējās Eiroradio dalībvalstis to pārraidīs 30. novembrī," atklāj Latvijas Radio Eiroradio mūzikas projektu koordinatore Zane Prēdele. "Varēsim sekot atsaucībai, kā citas valstis to atspoguļo. Esam ciešā sadarbībā ar Eiroradio vadītājiem, jo paralēli notiks arī EBU džeza producentu tikšanās, kas ir iespēja pieredzes apmaiņai un jauniem sadarbības projektiem. Viss 10. novembris būs veltīts džeza lietām.”

Viņa arī akcentē, ka šī ir tā īpašā reize, kad koncertu piedāvāsim arī visām Eiroradio dalībvalstīm: "Valstis, kas atsūtījušas savus māksliniekus, noteikti būs ieinteresētas redzēt rezultātu. Jau šobrīd koncertu pasūtījušas vairākas no tām. Grūti spriest par proporciju, bet var redzēt, ka džezs patīk visiem. Tas, ka pēdējos mēnešos mūziķus esam spējuši uzrunāt un sapulcēt, rāda, ka džezs visās valstīs ir neiztrūkstoša sastāvdaļa arī radioprogrammās.”

Vaicāts, kuras zemes šobrīd ir izteiktākas džeza lielvalstis, Briežkalns uzskaita: "Norvēģijā atbalsts džezam ir fantastisks… Arī Vācija, Dānija ir džeza lielvalstis. Polijā, Skandināvija, Baltijas valstis – nezinu  tādu valsti, izņemot varbūt Irānu un Afganistānu, kur džezs nebūtu populārs. Arī Ķīnā uzplaukuši jauni talanti. Patiesi, šobrīd džezs piedzīvo renesansi. Katrai valstij ir sava specifika.”

Domājot par Baltijas valstu simtgadi, Māris Briežkalns programmas centrā virzījis trīs komponistus: Kārli Vanagu no Latvijas, Kirki Karju no Igaunijas un Daiņu Pulausku no  Lietuvas. Pasaules pirmatskaņojumu šajos koncertos piedzīvos viņu kopīgi rakstītais opuss "Baltic Vibes" jeb "Baltijas vibrācijas", kas būs šī projekta kulminācija un vienojošais spēks.

"Nupat diskutējām ar Daiņu Pulausku – viņam ir ideja iekļaut putnu balsis, un ilgi strīdējāmies, vai zvirbulis būs lietuviešu vai latviešu. Vienojāmies, ka dzeguze un lakstīgala tomēr būs Baltijas simbols," smej Briežkalns.

Vaicāta, cik grūti sarīkot šādu pasākumu, Zane Prēdele teic – tas ir komandas darbs: "Paldies Mārim – tas nav sarežģīti tad, ja ir skaidra ideja, uz ko ejam. Šobrīd ir lepnums, ka visi mazie gabaliņi kā mozaīkā ir salikti, un tagad gaidām mākslas brīnumu.”

Briežkalns līdzās mākslinieciskajiem un tehniskajiem jautājumiem min arī gluži sadzīviskas lietas. Pirmkārt jau viesmīlību. "Katram mūziķim ir savas lietas, kas jāievēro, un mums tās jārespektē – ja nu sarauj vēders uz skatuves? Būs tukša vieta!

Tāpēc sīkumu organizācijas norisēs nav – mūziķiem labi jāizguļas, nedrīkst slimot, jābūt ēdienam, pie kā pieradis, – tikai tad tā māksla var veidoties.

Tāpēc jāuzklausa katra vēlmes. Jo tas ved uz vienu – labu rezultātu," ir pārliecināts Briežkalns. 

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti