Marina Gribinčika: Komponisti varēs būt visi bērni, kas atnāks

Latvijas Komponistu savienības rīkotā festivāla "Latvijas Jaunās mūzikas dienas" ietvaros sestdien, 15.martā, ikvienam būs iespēja sajust, kā tas ir - būt komponistam, jo radošiem cilvēkiem vecuma nav, jābūt tikai interesei un vēlmei radīt un improvizēt, Latvijas Radio raidījumā „Pa ceļam ar Klasiku” norāda komponiste un pasākuma organizatore Marina Gribinčika. 

Šāds pasākums tiks rīkots jau otro gadu pēc kārtas, un komponisti varēs būt visi, kas atnāks, jo visiem būs iespēja sajust, kā ir komponēt. Pasākuma ideja ir parādīt bērniem, ka viņi var muzicēt un pat komponēt jebkurā vecumā.

„Es mēģinu parādīt bērniem, ka var zīmēt ne tikai ar zīmuļiem, bet arī ar skaņām. Un tas varbūt pat ir dažreiz interesantāk nekā ar zīmuļiem, jo ar skaņām tā glezna kustas. Ar skaņām var parādīt izmaiņas, emocijas, var arī sarunāties ar skaņām,” pasākuma būtību atklāj komponiste Gribinčika.

Pasākuma organizatore atzīst, ka Komponistu savienība ir maģiska vieta un atsaucība pērn esot biju necerēti liela.

„Es domāju, kā nu man sanāks, ja tur būs 20 cilvēki vai 30, bet tur bija kādi 50 vai 60, un bija tāda sajūta, ka pilnīgi visi, kas tur atnāca, viņi iesaistījās tajā procesā un man pat bija vieglāk, nekā dažreiz klasē strādāt,” atminas Gribinčika.

„Laikam tā ir tāda maģiska vieta, Komponistu savienība, jo visi, kuri nāk pa durvīm, viņi uzreiz sajūt to īpašo garu un viņi sāk sajust, ka viņi patiešām var kaut ko darīt un radīt,” pārdomās dalās komponiste. 

Runājot par jauno komponistu vecumu, Gribinčika norāda, ka radošiem cilvēkiem vecuma neesot, viss esot atkarīgs no tā, vai skaņas viņus aizrauj, vai neaizrauj.

„Ir tādi bērni, 4.-5. klase, varbūt vecāki. Tu gaidi, ka viņiem tas būs interesanti, jo viņiem jau ir tāds pieauguša cilvēka prāts, bet viņiem vienkārši skaņa neinteresē. Tad nevajag, varbūt viņiem ir interesants kas cits. Ja neprasās, tad nevajag,” atzīst māksliniece, kurai atmiņā labi palicis pagājušā gada pasākums. 

„Man pagājušo gadu Komponistu savienībā bija pavisam mazs bērniņš, kādi trīs vai četri gadi, kad es viņu ieraudzīju, es nobijos, domāju, kā viņš uzvedīsies, ko es ar viņu darīšu. Bet, kad sākās tas process, viņš spēlēja tāpat kā visi pārējie un patiešām - es nevienā brīdītī neredzēju, ka viņš gribētu kaut ko citu darīt. Viņš darbojās, patiešām sacerēja un improvizēja. Tā kā tas man liekas, no vecuma nav pilnīgi atkarīgs. Tas vairāk tā cilvēka gribēšana, viņa interese,” atminas komponiste. 

Pasākuma organizatore arī atzīst, ka ar varu neviens netiek spiests iet uz skatuves, un bieži vien sākumā dalībnieki ir bailīgi un sakautrējušies. Bet, brītiņu pasēžot un iejūtoties, kautrība tiek pārvarēta.

„Pagājušā gada pieredze rāda, ka pat tie, kuri no sākuma sēdēja un baidījās iet, viņi ļoti pēc tam atraisījās un, kad jau nodarbība gāja uz beigām, tad jau visiem gribējās spēlēt,” stāsta Gribinčika.

„Kautrība nozīmē, ka kaut kas man nesanāk, bet kad viņi redz, ka nevar nesanākt, ka viss sanāk, tad viņa pāriet, un nav ko kautrēties, nav iemesls!” mudina komponiste. 

Festivāls "Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2014” norisinās no 14.marta līdz 5.aprīlim. Šogad, pārstāvot vairāk nekā 27 dažādu paaudžu aktīvos Latvijas komponistus, festivāla apmeklētājiem tiks piedāvāta plaša un daudzveidīga programma, kas atklāj latviešu mūzikas dažādās šķautnes. Atksaņojamo darbu vidū būs dzirdami Paula Dambja, Jura Karlsona, Pētera Plakida, Selgas Mences, Riharda Dubras, Ērika Ešenvalda, Gundegas Šmites, Rolanda Kronlaka, Jura Vaivoda, Kārļa Lāča, Jāņa Aišpura, Indras Rišes, Georga Pelēča, Pētera Butāna, Maijas Einfeldes, Annas Veismanes, Marinas Gribinčikas, Leona Amoliņa, Andra Vecumnieka, Sergeja Austra Universa, Evijas Skuķes, Platona Buravicka, Oskara Herliņa, Lindas Leimanes, Džekina Puosona, Santas Zaķes u.c. autoru darbi.

Festivāls koncertos piedalīties aicinājis labākos Latvijas atskaņotājmāksliniekus, Lielās mūzikas balvas laureātus pianisti Hertu Hansenu un čellistu Ēriku Kiršfeldu, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Valsts akadēmisko kori „Latvija”, Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestri, kamerorķestri „Sinfonia Concertante”, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Aakadēmijas jaukto kori un etnomuzikoloģijas studentus, diriģentus Māri Sirmo, Kasparu Ādamsonu, Kārli Kundrātu un Gunti Kumačevu.

Festivāla norises vietas ir Lielā Ģilde, Lielās Ģildes Minsteres zāle, Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zāle, Latvijas Mūzikas akadēmijas lielā zāle, Komponistu savienības zāle, Spīķeru koncertzāle, Rīgas Stradiņa universitātes aula un Rīgas Sv. Pētera baznīca. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt