Mārcis Kūlis: Latvijas kultūrtelpai vajadzīgs atspirdzinošs vējiņš

Diezgan monolītajai Latvijas kultūrtelpai laiku pa laikam vajadzīgs atspirdzinošs vējiņš, kas ienes pasaules elpu, intervijā Latvijas Radio 3 - Klasika norāda klarnetists, Liepājas Simfoniskā orķestra (LSO) klarnešu grupas koncertmeistars Mārcis Kūlis, kurš piektdien uzstāsies kā solists festivāla „Liepājas vasara” noslēguma koncertā.

Intensīvi pievēršot uzmanību norisēm Austrumzemju mūzikā, mūziķis ir saskāries ar dažādām izjūtām.

„Esmu vienmēr pievērsis uzmanu tam, ko viņi dara. Tas ir savādāk. Brīžiem aizraujoši, brīžiem biedējoši, kā nu kuru reizi, bet katrā gadījumā ļoti intriģējoši,” pieredzē dalās mūziķis, skaidrojot, ka tieši skaņkārtas, spēles maniere un skaņas gaismošanas tehnika Austrumu mūziku atšķir no pārējās pasaules.

Šo atšķirību apgūšana ir liels izaicinājums, taču mūziķis uzskata, ka koncerts ir "foršs" un ienesīs pasaules elpu diezgan monolītajā Latvijas kultūrtelpā.

Laiku pa laikam tāds atspirdzinošs vējiņš ir vajadzīgs,” smej Mārcis Kūlis, tomēr norāda, ka negribētu, lai tas kļūtu par ikdienu.

Klarnetists uzskata, ka, strādājot ar turku mūziku, viņam palīdzējusi spēles manieres klausīšanās un domāšanas atbrīvošana.

„Tas nozīmē atslēgt visas važas, visus aizliegumus un eksperimentēt, ļoti daudz eksperimentēt pašam ar sevi, tad likt klāt savu gaumi un kaut kādā veidā meklēt arī kompromisus,” skaidro mūziķis, atzīstot, ka viņam ne gluži viss patīk turku mūzikā.

Eksperimentus Mārcis Kūlis uzskata par sava veida akadēmiju, kurā var atiet no vienas spēles manieres un „parakāties” citā manierē.

„Tas palīdz, jo dod daudz lielāku fleksibilitāti, brīvību un iespējas,” norāda mūziķis un atzīstas, ka skaņkārtas, kurās turku kolēģi jūtas kā zivis ūdenī, tik reti spēlētas, ka viņam faktiski vajadzējis tās mācīties no jauna.

LSO rīkotais ikgadējais festivāls „Liepājas vasara” noslēgsies ar koncertu Liepājas Latviešu biedrības namā 19.jūlijā plkst.19:00. Koncertā „Stambula” ar neierastu solo uzstāsies LSO klarnešu grupas koncertmeistars Mārcis Kūlis, tādējādi turpinot ciklu „Dzintara skaņas zvaigznājs”. Pieredzes bagātais, nacionāli un arī starptautiski atzītais klarnetists kopā ar orķestri turku diriģenta Ahmeta Hakana Šensoja vadībā atskaņos turku komponista Hasana Turas pirms diviem gadiem radītu Koncertu klarnetei un stīginstrumentu orķestrim.

Ahmeta Hakana Šensoja vadībā LSO atskaņos arī britu komponista Edvarda Elgara nepilnas 14 minūtes īso Introdukciju un Allegro stīgām, kas rakstīts 1905.gadā toreiz svaigi nodibinātajam Londonas Simfoniskajam orķestrim, lai parādītu mūziķu virtuozitāti. Šis skaņdarbs ātri ieguva šedevra statusu.

Savukārt koncerta noslēgumā klausītāji varēs baudīt krievu komponista Rodiona Ščedrina „Karmensvītu” ar Žorža Bizē slavenās operas motīviem. Šo mūziku 1967.gadā pēc savas sievas – leģendārās baletdejotājas Maijas Pļiseckas lūguma Ščedrins rakstīja kubiešu horeogrāfa Alberto Alonso viencēliena baletizrādei „Karmena”. Ščedrins Bizē operas mūziku aranžēja stīgām un perkusijām, ar lielu devu asprātībām pazīstamās melodijas ietērpjot svaigās instrumentālās krāsās un jaunos ritmos. Tieši tās bija kvalitātes, dēļ kurām padomju vara šo darbu noliedza, nosaucot to par apvainojumu Bizē operai. Lieki piebilst, ka Rietumos šis darbs iemantoja lielu popularitāti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti