“Šī grāmata kārtējo reizi bija mans pateicības apliecinājums viņiem visiem, ka viņi padarījuši mūsu dzīvi skaistāku, gaišāku, pilnskanīgāku ar savām brīnišķīgajām dziesmām, balsīm, skaņdarbiem,” par jauno grāmatu Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” teic autore Daiga Mazvērsīte.
Izdevumā “Melnbaltās dziesmas 2. Lielo orķestru ēru nomaina vokāli instrumentālie ansambļi” apskatīta vairāku izcilu talantu, tostarp Aļņa Zaķa, Gunāra Rozenberga un Zigmunda Lorenca radošā dzīve mūzikā. Mazvērsīte ir pārliecināta, ka par ikkatru no viņiem varētu uzrakstīt vēl atsevišķu grāmatu:
“Man šķita, ka daļa no šiem pieminētajiem mūziķiem, dziedātājiem un kolektīviem ir nepelnīti aizmirsti,
kā piemēram, tā pati “Kvelde” Valmierā ar Mārci Kalniņu priekšgalā. [Viņa] dziesma “Laimes putns” savulaik tika izdzēsta no Latvijas Radio fondiem, vairs neskanēja, un būtībā jau komponistam tas nozīmē gandrīz vai nāves spriedumu, ko varbūt vienkāršais klausītājs, mūzikas draugs nesaprot.”
Muzikoloģi un žurnālisti interesē sarunas ar šiem mūziķiem, viņu laikabiedru stāsti, jo tas palīdz labāk saprast atsevišķu 60., 70. un arī 80. gadu mākslinieku vietu mūsu populārās mūzikas ainā: “Šādu interviju praktiski nav nemaz.
Tādas smalkākas atklāsmes vai kaut kādu aprakstu par kādas grupas vai solista darbības norisēm nav. Tas viss bija jārestaurē. Protams, grūti gāja arī ar fotogrāfijām.”
Iepriekšējo desmitgažu estrādes mūzikas izzināšana Mazvērsītei ir teju kā misija. Diemžēl jauna pētnieku paaudze neklauvē pie viņas durvīm, lūgdami padalīties ar vērtīgajām intervijām un savāktajiem materiāliem. “Man šķiet, ka mūs valstī Latvijā kopumā pietrūkst tādas kultūras ideoloģijas, cieņas pret mūsu vēstures saknēm, kas attiecas varbūt ne tikai uz izklaides vai vieglo mūziku. Tas pats sakāms arī par literatūru un teātra mākslu.
Kaut kā šī saikne ir pārrauta un jaunā paaudze tiešām vairs nezina, kas tas tāds Alnis Zaķis vai Gunārs Rozenbergs vai ka Latvijas Radio bija savs orķestris.
Par Viju Artmani tāpat var teikt, ka tā arī ir aizmirsta. Tie visi ir tā kā svešvārdi, un man par to ir ļoti žēl. Es jau neesmu nekāds paraugs šajā ziņā – mani bērni arī knapi zina, kas ir Nora Bumbiere,” pārdomās dalās Mazvērsīte.
Par to vai sēriju “Melnbaltās dziesmas” bagātinās arī trešais izdevums, autore vēl ir pārdomās. Svarīgi sajust, ka padarīto darbu par vērtīgu tur arī citi.