Mākslas darbu izņemšana no izstādes Daugavpilī aktualizē jautājumu par Laikmetīgās mākslas muzeja nepieciešamību

6. decembrī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē par igauņu keramiķa Sandera Raudsepa mākslas darbu izņemšanu no izstādes Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā tika aktualizēts jautājums par Laikmetīgās mākslas muzeja nepieciešamību Latvijā.

Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons nolasīja ministra Naura Puntuļa (NA) viedokli, kurš aicināja "iziet no melnbalta skatījuma" uz situāciju un uzsvēra, ka respektējami ir dažādi viedokļi. Latgalē kā reliģiozā novadā ir viedoklis, ka izstādes darbi aizskar ticīgo jūtas, savukārt mākslinieciskās brīvības aizstāvji pauž, ka, izņemot darbus no izstādes, ir aizskarta mākslas izpausmes brīvība. Ministrs pauda nožēlu, ka nav notikusi diskusija, bet pašvaldība ir iejaukusies, izņemot darbus, "ko varētu vērtēt kā politisku cenzūru". Neesot juridiska pamata izņemt mākslas darbus no izstādes.

Ir jāatrod veids, kā šādi mākslas darbi izstādāmi, lai neaizskartu ticīgo cilvēku reliģiskās jūtas, pauda Jansons.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centra vadītājs Māris Čačka uzsvēra, ka ir būtiski piedāvāt viedokļu daudzveidību, un ka ir jārunā par dažādām vērtībām. Kultūra nav tikai izklaide, tā ir telpa domāšanai un sarunai, viņš atzīmēja. Mākslas centram trūkstot finansējuma mediācijai, laikmetīgās mākslas satura skaidrošanai. Konkrētā izstāde ir laikmetīgās mākslas izpausme, kur konkrētie simboli nav jāuztver burtiski, sacīja Čačka. "Strādāju desmit gadus, bet tādu reakciju negaidīju," teica Rotko centra vadītājs. "Kā māksliniekam man cenzūra ir nepieņemama, bet esmu pašvaldības kultūras iestādes vadītājs, tāpēc man uz to jāskatās plašāk," viņš atzina.

Marka Rotko mākslas centrs ir pašvaldības izveidota iestāde, un par tā darbību ir atbildīga pašvaldība.

Daugavpils pašvaldības viedokli Saeimas komisijas sēdē pārstāvēja Juridiskā departamenta vadītājs Ruslans Golovans, kurš norādīja, ka Eiropas cilvēktiesību tiesas praksē ir gadījumi, kad mākslas darbi tiek izņemti no izstādes, ja to saturs ir sabiedrību aizskarošs. Ikvienai sabiedrībai un valstij ir tiesības pašai izlemt, kas tieši ir aizskarošs un kas ne, tur Eiropas institūcijas neiejaucas, un Eiropā neesot vienotu standartu šai ziņā. Golovans pauda, ka pēc inteliģences, kristīgo priesteru, kā arī ebreju organizāciju protesta vēstulēm šo trīs darbu izņemšana no izstādes nav cenzūra, bet gan mēģinājums atrast līdzsvaru starp māksliniecisko izpausmes brīvību un sabiedrības reliģisko jūtu aizskārumu.

Jurists pauda, ka pašvaldība vērsīsies pēc juridiska skaidrojuma pie Tieslietu ministrijas un tiesībsarga, pēc kuru saņemšanas plāno rīkot publisku diskusiju par šīm tēmām.

Satversmes preambulā norādīts, ka kristīgās vērtības ir viens no Latvijas valsts pamatprincipiem, sacīja Golovans.

Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne Dace Balode norādīja, ka par šiem strīdīgajiem darbiem nav vienprātības arī kristīgo cilvēku vidū, un valsts uzdevums nav nostāties vienas vai otras sabiedrības grupas pusē, bet gan radīt telpu diskusijai.

Latvijas Muzeju biedrības pārstāve pauda viedokli, ka darbi noteikti jāatgriež izstādē, un pēc tam var turpināt diskusiju. Biedrības viedoklis ir, ka šajā jautājumā jāiet tiesisks ceļš.

Vairāki sēdes dalībnieki pauda viedokli, ka šādi gadījumi ar mākslas darbu izņemšanu no izstādes ir nepieļaujami, un tādi nenotiktu, ja Latvijā būtu Laikmetīgās mākslas muzejs, kas veiktu sabiedrības izglītošanu, tāpēc jautājums par muzeja izveidošanu risināms steidzami. Sēdes dalībnieki bija vienisprātis, ka nepieciešama publiska diskusija par sēdē apspriestajiem jautājumiem. Golovans piedāvāja sarīkot šādu diskusiju Rotko mākslas centrā Daugavpilī, par aptuveno norises laiku minot nākamā gada februāri.

KONTEKSTS:

Pēc Daugavpils pašvaldības spiediena Marka Rotko mākslas centrs izņēmis no ekspozīcijas trīs pirms mēneša atklātas Raudsepa personālizstādes darbus – "Tauta ir aunu bars", "Juzy" un "Dicksus".

Darbu izņemšanu no izstādes par cenzūru nosaukusi Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce un kultūras ministrs Puntulis. Latvijas Muzeju biedrība savā paziņojumā stingri nosodīja pret Rotko mākslas centru vērsto Daugavpils pašvaldības pārstāvju cenzūru un, atsaucoties uz Satversmi, aicināja Daugavpils pašvaldības pārstāvjus nodrošināt trīs cenzēto mākslas darbu atgriešanos izstādē. Daugavpils dome cenzūru savā darbībā nesaskata.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti