"Jau kopš tālajiem 60. gadiem Brekers bijis viens no redzamākajiem trompetistiem uz Amerikas un visas pasaules džeza skatuves. Manuprāt, būtu grūti atrast kādu vārdu no džeza leģendām, ar kuru Rendijs nebūtu spēlējis kopā vai kaut kādā mērā sadarbojies. Personīgi man izpratne par džezu veidojās deviņdesmito gadu otrajā pusē, kad ļoti daudz klausījos Rendija un viņa brāļa Maikla Brekera (Michael Brecker) ierakstus – tie varētu būt viena no lielākajām influencēm manā mūzikas attīstībā."
Vanags atzīmē, ka abi brāļi radījuši jaunu virzienu, kurā tika sapludinātas tā laika vismodernākās mūzikas tendences, un ne velti grupa "The Brecker Brothers" panākumu ziņā bija pielīdzināma popmūzikas grupai.
"Jebkurš džeza mūziķis, pūšaminstrumentu cunftes pārstāvis, nevar izbēgt no bigbenda – tā ir neatņemama džeza sastāvdaļa, lielais orķestris, klasiska vērtība,” uzsver Kārlis Vanags un atgādina, ka arī Rendijs Brekers spēlējis leģendārajos kolektīvos:
Latvijā 90. gadu nogalē bija ļoti populārs disks "Grp All Star Big Band”, kura ieskaņojumā piedalījies arī Rendijs Brekers. "Tolaik tas patiešām bija viens no tādiem bigbenda wow! Ierakstiem – sak’, kā tā var,” sajūsminās Vanags.
"Man ir patiess prieks, ka šajā koncertā mums bija iespēja spēlēt trīs tādus pasaules lielākos vārdus arī no aranžētāju skatpunkta – tie bija Vincs Mendoza (Vinze Mendoza), Džims Maknīlijs (Jim McNeely) un Alans Beiloks (Alan Baylock). Katrs ar savu interesantu un krāsainu skatījumu par lietām, viņi bija ietērpuši Rendija Brekera skaņdarbus. (..) Protams, ka dzīvajā interpretācijā rodas neparedzētas nianses, brīvības moments, bet, protams, skaņdarbi iekļāva arī lielu daļu bigbenda mūziķus kā solistus – arī vairākās Rendija un Maikla komponētās tēmās bija trompete un saksofons kā priekšplāna instrumenti, bija iespēja izspēlēties Dominikam Višņauskam, Laurai Rozenbergai, Viktoram Ritovam, Artim Orubam… Domāju, ka visi bigbenda mūziķi varētu vienprātīgi apgalvot, ka šī mūzika ir ļoti tuva mūsu gaumei un izpratnei.”
Vanags ar smaidu atceras, ka ar abiem kopā ar Brekeru spēlētajiem koncertiem (Latvijā – 2014. gada festivālā "Rīgas ritmi”) saistās interesanta un identiska situācija:
"Toreiz Latvijā Rendijam aizkavējās lidmašīna, tāpēc nekāds mēģinājums nesanāca, tikai pavisam neliela skaņas pārbaude un uzreiz koncerts, un tas pats notika Vācijā, kad mums bija paredzēts vēl samēģināt, izrunāt šādas tādas lietas, bet iekavējās iepriekšējais koncerts, un, manuprāt, pat ierakstā ir saglabājies Rendija pieteikums, ka pirmais skaņdarbs faktiski bijis arī tāds skaņas mēģinājums jeb "soundčeks”.”
Tāpat Kārlis Vanags slavē Rendija Bekera cilvēciskās īpašības:
"Rendijs ir pats cilvēcības iemiesojums – ļoti vienkāršs, patiess cilvēks, kurš "tur rūpi” par tām lietām, ko viņš dara. Viņš ir ļoti silts cilvēks, ir sajūta, ka pazīsti viņu gadus desmit un viņš tev ir ļoti labs draugs…”
Bigbenda vadītājs arī stāsta, ka visus latviešu mūziķus ļoti uzrunājusi vācu publika: "Tie bija cilvēki, kuri tiešām zina, ko no šī koncerta varēja sagaidīt. Pēc tam nāca mums klāt un izteica arī komplimentus, taču uzreiz jau pārgāja pie visai detalizētas sarunas par instrumentiem, mūzikas struktūru, skaņdarbu izvēli – tiešām bija tāda sajūta, ka esam ļoti līdzīgi, un šie cilvēki faktiski dzīvo ar šo mūziku ikdienā.”
Runājot par aizejošā gada lielākajām veiksmēm, Vanags izceļ sadarbību ar francūzi Pjēru Bertrānu (Pierre Bertrand), kurš speciāli Latvijas Radio bigbendam komponējis veselu programmu, skaņdarbiem tematiski sasaucoties ar pagājušā gadsimta sākumu, arī Rīgu kā mazo Parīzi un par pamatu ņemot tā laika mākslas šedevrus – Kandinski, Monē, Pikaso… Šī sadarbība, sākoties festivālā "Saxophonia”, turpinājās, Latvijas Radio bigbendam viesojoties Parīzē, kā arī Rošforā ieskaņojot albumu, kas pie klausītājiem nonāks nākamgad.
