Koncerts skanēs gan klātienē, gan tiešsaistē. Klātienē būs pieejamas 50 klausītāju vietas. Digitālā biļete ļaus koncertu noskatīties līdz 20. jūnijam.
“Pateicoties valstī izsludinātajiem atvieglojumiem pasākumu apmeklēšanas jomā, priecājamies, ka ar klausītājiem jau atkal varam tikties klātienē – lai arī sākotnēji tikai ar 50 klausītājiem, ceram, ka jau drīzumā tas varētu būt liekāks cilvēku skaits. Lai iespēju klausīties koncertu nodrošinātu visiem interesentiem, joprojām paliekam arī pie tiešsaistes koncerta režīma.
Koncerta programmā esam iekļāvuši vasaras noskaņai atbilstošus, atpazīstamus un arī mazāk zināmus, bet intriģējošus skaņdarbus.
Ļoti priecājamies par iespēju atkal sadarboties ar lielisko pianistu Reini Zariņu. Tāpat jāmin, ka šis ir visnotaļ rets gadījums, kad vienā koncertā uz skatuves kāps abi orķestra diriģenti – Andris Poga un Guntis Kuzma,” min LNSO direktore Indra Lūkina.
Koncerta rīkotāji skaidro, ka Volfganga Amadeja Mocarta “Mazās nakts mūzikas” akordus pazīst pat tie, kam klasiskā mūzika ir sveša, jo tās sākums ir viens no izplatītākajiem mobilo telefonu zvana signāliem pasaulē. Komponists darbu sarakstījis 1787. gadā. Autora dzīves laikā skaņdarbs palika manuskriptā, pirmo reizi to atskaņojot vairākas desmitgades pēc viņa nāves – 1827. gadā.
Vācu komponists Johanness Brāms ir pieskaitāms pie pasaules nozīmīgākajiem simfoniķiem, kaut sarakstījis tikai četras simfonijas. LNSO gan atzīmē, ka daudzi no viņa darbiem kļuvuši par mūsdienu koncertu repertuāru pamatu. Brāmss vairākus savus darbus iznīcināja, savukārt citus atstāja nepublicētus. LNSO koncertā skanēs “Otrā serenāde Lamažorā op. 16”.
Igors Stravinskis bija krievu komponists, diriģents un pianists. Skaņdarbā “Koncerts klavierēm un instrumentu ansamblim” ir jūtama komponista domāšanas un rakstura pāreja no krievu uz eiropeisko mentalitāti, tā kā 1917. gada revolūcijas dēļ komponistam bija jābēg no Krievijas un jāpārceļas uz Parīzi, kur viņš ietekmējās no franču neokatolisma kustības, skaidro LNSO.
Koncertā skanēs arī Kanādas latviešu komponista Tālivalža Ķeniņa “Pirmā simfonija”. Trīsdesmit divu gadu vecumā komponists pārcēlās uz dzīvi Kanādā, kur bijis gan ērģelnieks un kora diriģents Svētā Andreja draudzē Toronto, gan Toronto universitātes Mūzikas fakultātes pasniedzējs, gan Kanādas Komponistu līgas vadītājs. 1959. gadā komponēto “Pirmo simfoniju” pirmo reizi atskaņoja “Indianopolis Sinfonietta”, bet daudzus gadus vēlāk Latvijas klausītāji to dzirdēja Imanta Rešņa vadītā Latvijas filharmonijas kamerorķestra lasījumā.
