Laikā, kad koncerti nenotiek, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, sadarbojoties ar Somijas ierakstu namu “Ondine”, apņēmies iemūžināt teju visus Kanādas latviešu komponista Tālivalda Ķeniņa simfoniskās mūzikas opusus.
Diriģents Guntis Kuzma atzīmēja:
"Tālivaldi Ķeniņu vispār ir ļoti sarežģīti spēlēt, jo viņš raksta ļoti komplicēti, bet tas viss attaisnojas. Ja to visu izpildām un viss sanāk, tad tā enerģija ir kolosāla, kas ir šajā mūzikā.”
Līdz šim jau ir ierakstīta Tālivalda Ķeniņa sonāte “Dziesma” altistes Santas Vižines izpildījumā un Sestā simfonija. 21. janvārī Lielajā ģildē simfoniskā orķestra mūziķi diriģenta Gunta Kuzmas vadībā strādāja ar sarežģīto Ķeniņa Ceturtās simfonijas partitūru.
“Ceturtā simfonija, kas ir 1972. gadā rakstīta, drīzāk tāda eksperimentālāka, un man liekas, viņš tāds moderns gribēja būt un izmantojis daudz varbūt tam laikam tādus jaunus skaņas veidošanas paņēmienus,” skaidroja Kuzma.
Sarežģītā un laikietilpīgā mūzikas iemūžināšanas procesa vadības grožus uzņēmies mūziķis un diriģents, bet šoreiz skaņu režisors Normunds Šnē. Orķestris simfoniju atskaņo nelielos fragmentos. Šāda pieeja nepieciešama, lai ierakstā novērstu pat mazāko izpildījuma nepilnību vai nejaušību.
“Mūsu galvenā rūpe, lai šie mazie fragmentiņi izveido lielo līniju, arku, kas izveido muzikālo darbu vērtību.
Mūsdienās mūzika ir māksla, kas rodas laikā, un mums nepieciešams šis plūdums.
Mūzikas temps ir viens no izšķirošajiem faktoriem, kas izveido muzikālo formu. Ieraksts ir tāds brīdis, kas mūsu gaistošo mākslu atļauj saglabāt un tāpēc izpildītāji ne vienmēr ierakstu studijā jūtas komfortabli, jo tā ir mazliet nepierasta situācija. Atšķirībā no koncerta, tas ir mirklis, kad mūzika tiek iemūžināta,” sacīja Normunds Šnē.
Iecerēts, ka Tālivalda Ķeniņa simfonisko skaņdarbu albums Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra interpretācijā dienas gaismu ieraudzīs jau šogad.
