Juniči Hirokami
Dzimis Tokijā un starptautisku diriģenta karjeru sāka 26 gadu vecumā pēc uzvaras Kirila Kondrašina konkursā Amsterdamā.
Kopš 1990. gada bijis viesdiriģents pie daudziem ievērojamiem pasaules orķestriem, kuru skaitā Francijas Nacionālais orķestris, Berlīnes Radio simfoniskā orķestra (SO), Karaliskā Concertgebouw orķestris, Monreālas SO, Izraēlas FO, Londonas SO, “Vīnes simfoniķi”.
No 1988. līdz 1995. gadam bija Noršēpingas SO galvenais diriģents. Pēc tam viņš bijis Karaliskā Liverpūles FO (1997–2000) un “Japānas filharmoniķu” (1991–2000) galvenais viesdiriģents, kā arī Columbus SO mākslinieciskais vadītājs (2006–2008). Pēdējos gados uzstājies ar Vankūveras SO, Verdi Milānas SO, Sanktpēterburgas FO, Čaikovska Maskavas SO, Baltimoras SO, Sinsinati SO un Leipcigas Gewandhaus orķestri. Viņš arī diriģējis visus izcilākos Japānas simfoniskos orķestros.
Šobrīd ir galvenais diriģents un muzikālais padomdevējs Kioto SO. Astoņu gadu laikā orķestra spēle neticami augusi, un nesen tas guva lielus panākumu Tokijas Suntory Hall. 2015. gadā maestro un viņa orķestris saņēma Suntory mūzikas balvu.
"Šī mūsu cikla “Klasikas virsotnes” moto ir "Mūzika visiem!". Es teiktu tā, ka klasiskajā mūzikā ir tādi skaņdarbi, kurus varētu raksturot ar apzīmējumu “absolūtais skaistums”. Tie ir skaņdarbi, kurus droši vien katrs cilvēks, kaut arī viņš nav klasiskās mūzikas koncertu pastāvīgs apmeklētājs, noteikti kādreiz ir dzirdējis," skaidro LNSO direktore Indra Lūkina.
Pirmajā koncertā būs klausāma leģendārā un romantiskā Šūberta “Nepabeigtā” simfonija un viens no Bēthovena populārākajiem lieldarbiem - Ceturtā simfonija. Pie diriģenta pults maestro Juniči Hirokami no Japānas - slavens ar savu plastisko un dejisko diriģēšanas veidu.
"Lieliska programma. Sākumā Šūberts un noslēgumā Bēthovens. Viņi abi ir ģeniāli 18. gadsimta mūziķi, bet abi ļoti atšķirīgi. Šūberts bija ļoti kautrīgs un pats sevi uzskatīja par absolūti netalantīgu. Turpretī Bēthovenam ar pašapziņu nebija ne mazāko problēmu," saka diriģents Juniči Hirokami.
Koncertcikls “Klasikas virsotnes” turpināsies līdz aprīlim, un klausītāji tiks priecēti ar Čaikovska, Prokofjeva un Mālera zināmākajiem skaņdarbiem.
Ciklā “Klasikas virsotnes” šajā sezonā izskanēs pieci koncerti, kuros iekļauti vēl arī šādi slaveni skaņdarbi:
- Pētera Čaikovska Sestā simfonija – komponista pēdējais radošais uzliesmojums, kas Andra Pogas vadībā izskanēs 13. janvārī;
- Pētera Čaikovska Pirmais klavierkoncerts, kas ikviena spilgta pianista lasījumā arvien atklājas jaunās krāsās, un 3. martā LNSO būs liels prieks atkal satikties ar spožo un neparedzamo pianistu Antonu Ļahovski;
- Sergeja Prokofjeva svīta “Romeo un Džuljeta”, kas neaizmirstamās melodijās gan liriski, gan vētraini zīmē itāliskas ideālās mīlestības kaislības un ko 17. martā LNSO atskaņos Normunda Šnē vadībā;
- Gustava Mālera Pirmā simfonija – grandiozs simfonisks vēstījums, kurā ir gan dabas atmodas jūsma, gan kariķēts sērumaršs, gan dziļi ievainotas sirds tiekšanās no elles uz paradīzi, šo meistardarbu 7. aprīlī diriģēs Gintars Rinkevičs.
