Paredzams, ka nākamgad pirmizrādi piedzīvos Kristapa Pētersona opera „Mihails un Mihails spēlē šahu” Viestura Meikšana režijā, Artura Maskata opera „Valentīna” Viestura Kairiša režijā, savukārt aiznākamgad Ērika Ešenvalda operas „Iemūrētie” opera Gata Šmita režijā.
Tāpat latviešu oriģināloperu pirmizrāžu klāstu papildinās vecmeistara Romualda Kalsona opera „Pazudušais dēls”, ko veidos spāņu režisors Kaliksto Bieito un kuras pirmizrāde ir gaidāma nākamā gada septembrī, kā arī Jāņa Mediņa operas „Uguns un nakts” jauniestudējums Viestura Meikšāna režijā 2015.gada septembrī.
Tāpat ir gaidāmi arī citvalstu komponistu veidotu operu pirmizrādes. 2015.gada janvārī ir gaidāma Volfganga Amadeja Mocarta operas „Cosi fan tutte” pirmizrāde itāļu režisora Frančesko Beloto. Savukārt martā ir gaidāma Džakomo Pučīni operas „Manona Lesko” pirmizrāde Andreja Žagara režijā. Toties novembrī šveiciešu režisors Gijs Montavons uzņems opereti „Grāfiene Marica” pēc Kalmana darba motīviem.
2016.gada februārī gaidāma Nikolaja Rimska-Korsakova opera „Cara līgava” izcilā krievu režisora Aleksandra Titela iestudējumā. Savlaicīgi gatavojoties Rīgas Operas festivālam, kurā atkal skanēs Vāgners, pavasarī notiks Andreja Žagara veidotās Riharda Vāgnera operas - mistērijas „Parsifāls” pirmizrāde oriģinālā mākslinieciskā koncepcijā: divas svarīgas vīriešu lomas (Amfortasu un Klingzoru) piekritis atveidot pasaulslavenais latviešu basbaritons Egils Siliņš.
Tematiskas izmaiņas piedzīvos Rīgas Operas festivāls. 2015.gadā festivālu veidos divas konceptuālas daļas: festivāla pirmajā nedēļā tiks apkopoti jaunākie latviešu oriģināloperu iestudējumi („Iemūrētie”, „Pazudušais dēls”, „Mihails un Mihails spēlē šahu”, „Valentīna”, „Dauka”), savukārt otra nedēļa būs veltīta Džakomo Pučīni operām („M-ma Butterfly”, „Turandota”, „Bohēma”, „Triptihs”, „Manona Lesko”).
2016.gadā festivāls būs veltīts Riharda Vāgnera daiļradei. Ņemot vērā šī gada festivāla spožos panākumus, izrādot visu „Nībelunga gredzena” ciklu, ir skaidrs, ka LNO atkal nonāks starptautiskās sabiedrības uzmanības centrā. Tiks atjaunotas divas no cikla operām („Valkīra”, „Zīgfrīds”), festivālā būs iekļauts arī „Parsifāls”, „Klīstošais holandietis” un „Rienci”.
2014.gada oktobrī pirmizrādi piedzīvos Sergeja Prokofjeva balets „Romeo un Džuljeta”. Laikmetīgo iestudējumu veidos horvātu horeogrāfe Valentīna Turku.
2015.gada aprīlī pirmizrāde būs Aleksandra Glazunova baleta izrādei „Raimonda” Aivara Leimaņa iestudējumā, bet oktobrī skatītājus gaida trīs baleta viencēlienu pirmizrāžu vakars - izcila iespēja novērtēt pasaulslavenu horeogrāfu dažādos rokrakstus.
P.Čaikovska „Serenādi” skatītāji iepazīs leģendārā krievu izcelsmes amerikāņa Džordža Balančina horeogrāfijā, savukārt miniatūru „Na Floresta” veidos Načo Duato, kurš ir viens no mūsdienu vadošajiem horeogrāfiem. Savukārt latviešu skatītājiem labi pazīstamā poļu horeogrāfa Kšištofa Pastora iestudējumā taps Morisa Ravela hipnotiskais „Bolero”.
Latvijas Nacionālā baleta turpmāko gadu plānos ietverts arī Edvarda Grīga „Pērs Gints”, Jāņa Ķepīša „Turaidas Roze”, kā arī jauns Pētara Čaikovska baleta „Riekstkodis” iestudējums.
Vienlaikus gan operas, gan baleta trupu gaida plašas viesizrādes – to vidū Makao, Japānā, Taivānā, Ķīnā, Itālijā, Spānijā, Grieķijā, Somijā un citās Eiropas valstīs.
