LNO pēdējais gads bijis visai sarežģīts - viens no svarīgākajiem jaunās vadības uzdevumiem bija tikt galā ar iestādes finanšu problēmām. Bet par gaidāmo sezonu Zigmars Liepiņš saka: "Ja pasaulē būs mierīgs stāvoklis, ja nebūs tas, ko biznesā sauc par "force majeure", tad, domāju, šogad problēmu nebūs. Problēmas, protams, vienmēr ir, bet finansiāli, es domāju, mēs tiksim galā. Bet, ja Latvijā iestāsies krīze, kas nozīmē, ka cilvēki nepirks operas biļetes un cilvēki sāks mazāk apmeklēt kultūras pasākumus vispār, tad mums būs daudz kas jāpārskata."
Aizvadītajā sezonā LNO ieņēmumi pieauguši apmēram par trešdaļu. Sasniegtos rezultātus LNO vadītājs skaidro: "Vienkārši tiek sakārtota finanšu plūsma un saimniecība. Ir lietas, kur var ieekonomēt, un ir lietas, kur noteikti ir jātērē naudu, piemēram, instrumentu iegāde. Mēs esam ieguldījuši apmēram 160 000 līdz 170 000 instrumentu uzlabojumiem un tādās lietās, ko ikdienā uz āru neredz."
Pirms jaunās sezonas Zigmars Liepiņš gan atgādina, ka LNO ēka tā arī joprojām nav pabeigta: "No trijām kārtām ir pabeigtas divas. Jebkurš mehānisms, kas nav pabeigts, nevar pilnvērtīgi darboties. Operas būve ir nepabeigta. Es neredzu valsts plānos desmit pārskatāmos gados, ka šis process varētu noslēgties. Tā ir pietiekoši liela problēma."
Viņš norāda, ka operas ēku savām vajadzībām izmantot vēlas daudzi, bet neviens nav gatavs sakārtot praktiskas lietas.
"To grib valsts vajadzībām, piemēram, Eiropas Kinoakadēmijas balva mūs septiņas dienas liek ārā no mājas, Eiropas prezidentūrai tā māja ir vajadzīga, NATO sanāksmēm. Bet, iedomājieties, tāds paradokss, ka NATO sanāksmei, kas bija daudzus gadus atpakaļ, aizlīmēja logus ciet, visu fasādi, jo domāja, ka kāds šaus. Tas bija desmit gadus atpakaļ. Vienu dienu es skatos uz tiem logiem, domāju - vells ar' ārā, jāprasa saimniekam, kāpēc tie logi ir nemazgāti. Viņš saka - vecīt, neko es nevaru izdarīt, jo visi tie logi ir jāmaina. Izrādās, tā bruņu plēve ir nenoņemama, tā ir pielīmēta, un soda sankcijas tiem, kas to ir darījuši kādreiz, nav. Izmantoju iespēju to [paust] publiski. Gan jau vakarā kāds man kaut ko teiks pretī. Mīļie draugi, logi ir netīri, bet mums nav naudas tos nomainīt," norāda Liepiņš.
Kā jau vēstījām, LNO Lielo zāli jubilejas svinībām šovasar bija noskatījis arī Krievijas komponists un konkursa "Jaunais vilnis" rīkotājs Igors Krutojs. LNO zāli izīrēja, pretī saņemot ziedojumu 120 000 eiro apmērā. Par to Baltais nams saņēma ne mazums kritikas.
Operas direktors par to saka: "Es jums atbildēšu ļoti vienkārši. Bija TNS aptauja, kurā bija aptaujāti cilvēki par šo. 65 procenti to atbalstīja, desmit procentiem bija vienalga un 25 procentiem tas nepatika. Jūs to labāk zināt nekā es, intervējot politiķus - ja jums ir 65 procentu reitings, tad jūs sastādāt valdību viens pats."
Bet, runājot par LNO jauno sezonu, Zigmars Liepiņš uzsver, ka iepriekšējām problēmām, auditiem un pārbaudēm ir pārvilkta trekna svītra, un priekšā krāšņa sezona. Viens no LNO jaunievedumiem nākotnē varētu būt operas izrāžu tiešraides.
"Šeit jārunā projektu un perspektīvas līmenī. Es nekad neesmu teicis, ka rītā mēs nospiedīsim pogu un tā tas notiks. Mēs šobrīd strādājam pie tā, lai precīzi izzinātu, mums ir attiecīgi konsultanti un speciālisti, šo to es zinu pats, esmu pietiekami strādājis ar tehnoloģijām. Saprotams, tas diezgan dārgi maksā, ir ārkārtīgi svarīgi, vai ir finansētājs un kas to nodrošina. Katrā gadījumā tā nav valsts. Skaidri saprotams, ka mums ir jāmeklē partneris, kas ir ieinteresēts. Esam sākuši par to runāt, bet tā nav šobrīd publiskojama informācija. Projekts nav lēts, un, pats galvenais, manuprāt, tas nekad nebūs peļņu nesošs. Tam ir vairāk sociāla, informatīva un operu propagandējoša nozīme. Šobrīd pat Vīnes opera un pat slavenā Metropolitēna opera, kas ieguldījusi milzīgu naudu un kurai 900 kinoteātri pasaulē rāda [operas izrādes] jau ilgu laiku, bet viņi vēl pie peļņas nav tikuši," skaidro Liepiņš.
Kā jau vēstījām, LNO jaunās sezonas vadlīnija būs Džakomo Pučīni operas, bet viens no galvenajiem notikumiem būs Artura Maskata operas "Valentīna" pirmizrāde, ko LNO vadība gaida ar lielu interesi un cer, ka tā būs ilgtermiņa izrāde.
Jaunajā 2014./2015.gada sezonā uz LNO skatuves uzstāsies vairākas operas zvaigznes - Inga Kalna, Liene Kinča, Maija Kovaļevska, Hiromi Omura, Olga Pudova, Marina Rebeka, Aleksandrs Antoņenko, Egils Siliņš, kā arī Bavārijas orķestris ar diriģentu Marisu Jansonu un citi izcili mākslinieki. Par iespējamu sadarbību norit sarunas arī ar operas solistēm Kristīni Opolais un Elīnu Garanču.
LNO direktors gan piebilst - sarunāt nav tik viegli, jo operas solistiem grafiks ir saplānots trīs gadus uz priekšu, turklāt vēl ir starpnieks - aģentūras. "Laiks, honorārs un vēl aģents, kur visādi brīnumi var būt. Tas ir muļķīgs bizness, jo valsts un privātu cilvēku vidū ir iepīts privātbizness, kur ir citas domas, bet nodokļu maksātāju naudas tērēšana ir cita lieta."
Zigmars Liepiņš norāda, ka LNO ar solistiem mēģina vienoties par draudzīgām cenām, bet neuzskata, ka solistu atsaucību varētu skaidrot ar patriotiskām jūtām. Gluži vienkārši LNO nevar atļauties maksāt tādus honorārus, kādus piedāvā Eiropas un pasaules opernami.
Lai visas ilūzijas gaisinātu - esmu izbraukājis vairākas operu konferences, iepazīstoties ar citu valstu operu direktoriem. Salīdzināt ar daudzām operām Eiropā, mēs kopā ar Igauniju varētu ieņemt pēdējo vai priekšpēdējo vietu. Pieplusojot Lietuvu klāt, mēs visas trīs atrodamies pašā, pašā lejas galā," norāda Liepiņš.
Runājot par uzlecošajām pašmāju operas zvaigznēm, LNO vadītājs Zigmars Liepiņš saka: "Katrs dziedātājs sapņos sevi redz uz "La Scala" vai Metropolitēna operas skatuves, tas ir tikai loģiski. Ir gadījumi, kad dziedātājs, kurš strādā šeit, bet, redzot piedāvājumu kādā Vācijas operā, kur honorārs mēnesī viņiem atsver četru, piecu mēnešu honorāru šeit, protams, brauc strādāt uz turieni. Opera ir tāda jocīga liela, ka visur pasaulē tā nav pelnoša. Absolūti nekur tā nevar pati sev nopelnīt naudu."
