Juris Pavītols stāsta: "Reāli to, kas notika tajos laikos, es gribu attēlot gan platē, gan grāmatā. Bet ar grāmatu tur būs, kā būs. Es jau sākumā rakstu, ka būs varbūt kāds neapmierināts. Bet man nepatīk, ka viss mums ir tāds piepušķots, tā virspusēji pārslīd pāri visam. Bet īstenībā ir runa par cilvēkiem. Es gribēju parādīt, kādi mēs esam cilvēki."
Pēc viņa vārdiem – dažādu iemeslu dēļ publiskajā telpā figurē ne viena vien puspatiesība vai pat nepatiesība par "Līviem", un viņš to gribējis izgaismot un atklāt no sava skatu punkta. Viņš pieļauj, ka viņa paustais kādu draugu vai paziņu var saērcināt un kādam var šķist, ka tie ir tikai sīkumi. Bet, kā uzsver Juris Pavītols, – kļūdaini sīkumi diemžēl veido maldinošu kopainu.
Grāmata aptver teju visu autora dzīvi, kas daudzu gadu garumā cieši saistīta ar "Līviem". Var detalizēti uzzināt grupas rašanās stāstu, dalībnieku attiecības un maiņas, zvaigžņu stundas un krituma brīžus.
Grupu Juris Pavītols izveido 1971. gadā, gadu vēlāk ir tās pirmā uzstāšanās, kam seko uzvara Liepājas pilsētas mūziķu skatē, prezentējot arī paša Pavītola dziesmu "Vairogi". Sākotnēji arī grupai tiek apsvērts nosaukums "Vairogi", taču to neatļauj, un pie nosaukuma "Līvi" grupa oficiāli tiek tikai 1974. gadā.
"Mūsu soliste Ingrīda apgalvo, ka viņa ir nosaukuma "Līvi" autore, bet īsti neviens to neatceras. Es tikai atceros to, ka man no šī nosaukuma bija drusciņ tā kā bail. Jo tomēr – līvi – Latvijā ar ko tas viss asociējas? Tas jau tomēr velk uz nacionālismu. Ja tu vēl 80. gadu otrajā pusē no skatuves pieminēji Kurzemi, tas jau bija nacionālisms. Kur nu vēl par līviem runāt 70. gadu sākumā," skaidro Pavītols.
Viena no "Līvu" zvaigžņu stundām bija 80. gadu sākums, kad grupai bija ļoti daudz koncertu un uzvaru vietējos un starptautiskos konkursos un skatēs. Taču liktenīgs bija koncerts Jelgavā, kurā kāda Pavītola izteikta frāze tika traktēta kā valdības politikas apspriešana, un "Līvi" saņēma uzstāšanās aizliegumu, bet Pavītolu atcēla no ansambļa vadītāja amata, viņam aizliedza dziedāt un komponēt, no repertuāra izslēdza dziesmu "Vairogi".
"Dziesma "Vairogi" koncertos vienmēr bija pēdējā. Pēc Jelgavas koncerta mūs studenti uz rokām aiznesa uz viesnīcu. Bet naktī bija kaut kāds zvans uz Centrālo komiteju – kas tā ir par lietu? Jā, un pēc tam manu darbību aizliedza, dziesmu aizliedza un "Līvus" aizliedza uz pusgadu. Un tā arī man beidzās darbība "Līvos"," atminas Juris Pavītols.
Kādēļ 1982. gadā mūziķis aizgāja no "Līviem", kāds ir viņa skatījums uz grupas tālāko darbību – arī par to var uzzināt grāmatā.
"Man tur ir diezgan liela polemika ar Raču, ar Virgu. Es esmu ļoti neapmierināts. Piemēram, tagad "Līvi"… Vai tad tie ir "Līvi"? Tie nav "Līvi"! Vai man kāds ir prasījis atļauju?" vaicā Pavītols. "Virga vienā brīdī ļoti pareizi pateica, kad Grodums nomira, ka Grodums bija palicis pēdējais, un tagad "Līvu" vairs nav. Es arī tam piekrītu, jo Grodums bija pēdējais cilvēks, kuru es pieņēmu "Līvos". Jo tomēr "Līvi" bija mana personiskā blice. Grozies kā gribi, tā sanāk."
Līdz ar grāmatu "Liecinieka spoguļportrets" nāk klajā arī vinila plate "Līvi. Sākums", ar kuru arī tiek aizpildīts informatīvs robs "Līvu" darbībā. Platē iekļautas Jura Pavītola dziesmas, kas sarakstītas 70. gados, izpildītas "Līvu" koncertos, bet līdz šim nav bijušas fiksētas skaņu ierakstos.
Līdzās pašam Jurim Pavītolam jaunajā ierakstā piedalās vēl virkne mūziķu, bet dziesmas iedziedāt viņš uzticējis Karīnai Tatārinovai un savam dēlam Matīsam Pavītolam, kura balss ir ļoti līdzīga tēva balsij grupas agrīnās darbības laikā.
Kā atzīst Matīss Pavītols – katrs klausītājs dziesmu vēstījumu uztvers citādāk, bet viņam personiski tas ir stāsts par atkalsatuvināšanos un kopību ar tēvu, kura bērnībā viņam tik ļoti pietrūka, pēc kura viņš bija mūždien izslāpis: "Tā ir veiksme, ka mums tās balsis ir tik līdzīgas, un tādējādi es varu tagad vairāk iepazīt viņu. Mēs, protams, esam visu manu mūžu pazīstami, bet iepazīt un pazīt jau ir tomēr divas dažādas lietas. Es to arī novēlu jebkuram. Tēvu–dēlu attiecības, manuprāt, vispār ir vienas no trakākajām attiecībām, jo dēlam ir jāizaug, tēvs ir jānopurina no sevis un pēc tam atkal jāpieņem atpakaļ. Varbūt tagad es esmu tajā atpakaļpieņemšanas procesā. Tāpēc arī šo dziesmu, ko mēs tagad ceļam priekšā "Paliec un neaizej", es to redzu kā visu savu ģimeni kopā. Man nav ne jausmas, kā to redz citi, bet es to redzu kā visu mūsu ģimeni. Man liekas, ka vispār viens no svarīgākajiem uzdevumiem, kas mums tagad ir, ir saturēt ģimenes, veidot ģimenes. Kas tad veido valsti? Ģimene. Valsts pamazinātā forma ir ģimene. Ja mēs nespējam salāpīt ģimenes, kā tad mēs lai spējam salāpīt valsti? Bet 30 gados pēc visa tā ārprāta, kas ar mums ir noticis, tas nav tik vienkārši. Un mūzika jau no tā visa nekur projām neiet, tas viss ir par mums."
Kopumā platē "Līvi. Sākums" iekļautas astoņas 70. gados sarakstītas Jura Pavītola dziesmas ar Imanta Ziedoņa un Vitauta Ļūdēna vārdiem.
