Vienu no operām sakomponējis džeza mūzikas komponists Kaspars Evalds no Šveices, bet otru - Jēkabs Nīmanis no Latvijas.
Abu jaundarbu centrā ir stāsts par sievietes spēku, ticību mīlestībai un cīņu idejas vārdā. Aristofāna luga „Līsistrate” uzrakstīta 400 gadus pirms mūsu ēras. Tā centrā senās Grieķijas sievietes, kas, pārgurušas no vīru nepārtrauktās karošanas un asinsizliešanas, nolēma apvienot spēkus streikam.
Aristofāna lugā ir divi plāni - viens - satīrisks, klaji erotisks un vietvietām pat neķītrs, otrs - filozofisks, kas asi nosoda karu un politiskās spēles,” norāda projekta „Līsistrate” idejas autore un producente Antra Dreģe.
Projekta veidotāji abus šos plānus nodalījuši, izveidojot divas atšķirīgas kameroperas par Līsistrati, pirmo no tām komponējis Kaspars Evalds no Šveices, otro Jēkabs Nīmanis no Latvijas.
Dramatiskās operas libreta autore ir Inese Zandere, kura stāsta, ka viņas Līsistrate būs ļoti līdzīga Aristofāna varonei, taču darbības lauks būs mūsdienas un ar laiku distanci viņā būs iezagušās šaubas, vai karus vispār jebkādā veidā ir iespējams apturēt.
Ineses Zanderes radītais libreta teksts ir sintētisks, tajā izmantoti Aristofāna un Gētes teksti, Balkānu dzeja, kā arī ļoti personiskās sajūtās gūti impulsi.
Projekta idejas autore Antra Dreģe arī atklāj, ka zīmīga projektā ir sadarbība tieši ar šveiciešu māksliniekiem. Paši mākslinieki atzīst, ka kombinācija ir ļoti labi attaisnojusies, jo kopā strādāt ir interesanti un savstarpēji bagātinoši. Līsistretes lomas dziedātāja Žanīna Hircela stāsta, ka viņa pirms ierašanās Latvijā izlasījusi vairākas Raiņa un arī Latvijas vēstures grāmatas un bijusi pat šokēta par mūsu vēstures sarežģītajiem līkločiem.Šveicietes Žanīnas Hircelas vērtējumā - arī šodien Latvijā var ieraudzīt daudz atšķirīga, salīdzinot ar viņas dzimteni.
Cilvēku attieksme vienam pret otru Latvijā atšķiras no tā, kā cilvēki izturas Šveicē. Arī es Latvijā stāvēju grāmatu draugu ķēdē uz tilta pretī Nacionālajai bibliotēkai, un cilvēku atsaucība un aizrautība šajā pasākumā mani ļoti pozitīvi pārsteidza. Es pie sevis nodomāju, ka Šveicē nekas tāds nebūtu iespējams,” saka Hircela.
Galvenās vīriešu lomas dziedātāju Robertu Kolleru, pirmo reizi viesojoties Latvijā, savukārt visvairāk pārsteiguši zemledus makšķernieki. Viņš ilgi pētījis tumšās figūras uz Daugavas un nekādi nav varējis saprast, ar ko tās nodarbojas. Tādi ir Šveices viesmākslinieku Latvijas iespaidi, operā „Līsistrate” viņus dzirdēsim dziedam ne tikai vācu, bet arī latviešu valodā.
Kameroperu „Līsistrate” pirmizrādes būs skatāmas piektdien - 14. februārī - Dzelzceļa muzejā.
