Emīla Melngaiļa kordziesma "Jāņuvakars" – cik tā mums visiem pazīstama, taču visdrīzāk vien retais to izpilda pie svētku ugunskura. Bet ko Melngaiļa "Jāņuvakarā" meklē folkloristi? Pieredzē dalās Liena Vija Teterovska: "Mēs esam uzauguši ar šo brīnišķīgo dziesmu. Tas mums saistās ar Jāņiem. Bet, kad vairāk saskāros ar autoru un papētīju tās dziesmas – "Jāņuvakarā" ir vairākas melodijas saliktas –, viena no tām, ko atpazinu, ir Zemgales dziesma ar burdonu. Bieži vien folkloristam ir ļoti grūti, īpaši, ja viņš ir klausījies kora dziesmas vai pat dziedājis korī, iemācīties šo dziesmu, jo ausīs tik dziļi skan Melngaiļa apdare "Jāņuvakars"."
Folkloristi vis neesot tik konservatīvi ļaudis, kas atzīst tikai senatnīgo, uzsver Guntars Vaivars: "Arī folkloristiem šajā laikā, kamēr es tajā esmu iekšā, ir diezgan daudz dziesmas, kas ir folklorizējušās.
Mums ir arī vairākas Jāņu dziesmas, kas būtībā ir radušās jaunākos laikos – gan Ilgas Reiznieces jaunrade, gan no trimdas latviešiem nākušās dziesmas."
Viņš norāda, ka katros svētkos svarīgas abas daļas – kā sakrālā, tā laicīgā. Folkloristiem sakrālā daļa esot arī pie ugunskura, neiztrūkstoši ir dažādi rituāli, bet reizē Jāņos vienmēr ir skanējušas arī visas citas dziesmas, ko nu kurš prot. Un šogad, neaizmirstot par Ukrainu, mācījušies ukraiņu Jāņu dziesmas.
Uzlūkojot latviešu Jāņu dziesmu kopu, manāms, ka melodijas ir ļoti dažādas: ir monotonās divu trīs toņu melodijas, kuras saistām ar mītiskām izdarībām un rituāliem, un ir plašākas melodijas, kur mums vaļa izdziedāties, skaidro Teterovska. Viņa turpina:
"Jāņu dziesmām arī pēc vārdiem mēs varam pateikt, kurā brīdi tās ir dziedātās – sākot ar zāļu lasīšanu, līdz pat rīta gaismai. Tautas dziesmās ir aprakstīts katrs solis, ko darīja.
Līdz ar to nav īpašas problēmas, kādu dziesmu dziedāt, jo viss jau ir pateikts. [..] Visi Jāņu nakts posmiņi ir sadalīti, un mēs tos varam izlasīt un izdziedāt. Kas attiecas uz melodijām – ir tā, ka ne visām ir pierakstīti teksti klāt, ir tikai pirmās divas rindas, un tad ir jāiet uz Folkloras krātuvi vai tautas dziesmu grāmatās jāmeklē. Izjūtas, kurus tekstus mēs dziedam ar kurām melodijām, atšķiras ļoti." Tradīciju kopas "Budēļi" vadītāja atklāj, ka aplīgojot ir gadījies, ka viena no trim populārākajām Jāņu meldijām, ko vairums zina, piemirstas, bet tas esot sīkums, jo galvenais ir process, vārdi un tā pazudusī meldija vakara gaitā atnāks atpakaļ.
Ja līgodziesmu tradīcijā atskatāmies vistālāk, atradīsim pierakstus jau no 18. gadsimta. Precizē Teterovska:
"Pirmā pierakstītā, fiksētā līgotne ir no 1777. gada. Tā ir viena no mitoloģiskajām dziesmām. Mēs to dziedam kā pusnakts dziesmu. Tā ir monotona melodija ar burdonu, kur svarīgi ielikt tekstu;
melodija vairāk rada noskaņu." Tos, kuriem ir lielāka interese par līgotnēm, viņa aicina iepazīties ar 1894. gadā izdoto līgodziesmu grāmatu, ko sakārtojis Jurjānu Andrejs (komponists un folklorists dziesmas arī pats vācis un pierakstījis).
Visubeidzot "Budēļu" vadītājas padoms, kā sagatavoties svētku dienai: "Var paņemt kādu Jāņu dziesmu krājumu, kur ir teksti. Arī no zināmām melodijām var dziedāt par visu, ko redz, pieliekot "līgo". Ir arī bijuši varianti, kad paņem jebkuru zināmu, populāru dziesmu un piedziedājumu vietā dzied "līgo". Pateicoties visādām tehnoloģijām, ir iespējams uzlikt kādu melodiju un dziedāt līdzi."
