Liezērē atjauno piemiņas vietu latviešu kordziedāšanas pamatlicējiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Liezērē atklāta piemiņa vieta vācu mācītājam Johanam Punšelim, kura sastādītā korāļu grāmata ir kalpojusi par pamatu Jāņa Cimzes dziesmu apdarēm.

Tagad Liezēres veco kapu celiņa galā ir sakoptas trīs atdusas vietas vīriem, kas ir daudz devuši latviešu kultūrai: Punšelim, Pēterim Inzelbergam un viņa dēlam Eiženam Inzelbergam. Viņi visi ir devuši būtisku ieguldījumu Latvijas kordziedāšanas attīstībā. Iniciatīvas autore ir skolotāja Mārīte Fiļova, kura saka, ka vispirms palīdzību lūgusi saviem kolēģiem – skolotājiem.

Savukārt kultūrvēsturnieks Jānis Bērziņš norāda, ka ir nolīdzināts parāds Latvijas „kordziedāšanas rītausmas dalībniekiem”. „Liezēre ir nozīmīga ar to, ka šie trīs vīri likuši daudzējādā ziņā pamatus mūsu kordziedāšanai. No tā laika faktiski uzplauka mūsu kordziedāšana, jo bija šis repertuārs, ko dziedāt, pirmkārt, jau latviešu tautasdziesmas,” saka Bērziņš.

Ceļš uz Dziesmu svētkiem Liezēres pusē nu ir bagātinājies ar vēl vienu svētīgu un labi paveiktu darbu. „Pirmais latviešu dziesmu svētku koris ir radies tieši Liezērē, tāpēc es domāju, ka tas ir nozīmīgi ne tikai Madonas novada cilvēkiem, dziedātājiem un Dziesmu svētku atbalstītājiem un mīļotājiem, bet šī vieta ir nozīmīga visas Latvijas kontekstā,” saka Madonas novada kultūras nodaļas vadītājs Jānis Kļaviņš.

„Mēs varam pateikties, ka šī Punšeļa korāļgrāmata ļāva notikt pirmajiem latviešu Dziesmu svētkiem,” piebilst Bērziņš.

Rūpes par piemiņas vietas turpmāku uzturēšanu ir uzņēmušies Liezēres pamatskolas jaunie mazpulcēni.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti