Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra dziedošo kolektīvu zibakcija “Sveiciens Imantam Kalniņam dzimšanas dienā” notika pie Kūrmājas prospektā izvietotajām pilsētas himnas skulptūrām – “Varen varošās vārnas”, “Laivinieka” un citām. Kā atzina vairāki aptaujātie dziedātāji, šī dziesma “Pilsētā, kurā piedzimst vējš” varbūt neesot tā pati mīļākā no Imanta Kalniņa repertuāra, taču par godu tik nozīmīgai jubilejai un faktam, ka komponists dzīvo Liepājā, izlemts viņu sveikt tieši ar pilsētas himnu.
Vairāki dziedātāji atzina, ka ļoti lepojas ar Imanta Kalniņa ciešo saistību ar Liepāju, tieši šeit tapušajām dziesmām un skaņdarbiem gan akadēmiskās mūzikas žanrā, gan, piemēram, Liepājas teātra izrādēm.
Septiņi padomi, kā sākt klausīties Imanta Kalniņa mūziku.
Kora “Intis” diriģente Ilze Valce pastāstīja: “Es biju viena no klausītājām, kad pirmo reizi Liepājas teātrī tika uzvests “Princis un ubaga zēns”. Tieši šis mirklis ir bijis tas impulss, kāpēc es nodarbojos ar mūziku. Paldies par to Imantam Kalniņam!”
Savukārt kora “Laiks” diriģente Ilze Balode sacīja: “Es pilnīgi noteikti varu teikt, ka tā mūzika mani ir veidojusi, bagātinājusi, tā ir bijusi svētkos un bēdās, ir bijusi, man augot un veidojoties. Tas ir tas unikālākais, un tas, ko tagad redzu, ka mani bērni aug ar to mūziku.”
“Lai tiešām to mūziku uztvertu, ka tā aiziet no sirds uz sirdi, – tur vajag lielu pietāti, arī prasmes un zināšanas mūzikā. Dziedot tas ir vismaz četrās balsīs dziedamas dziesmas, un tas prasa daudz. Daudz arī no tiem, kuri sagatavo. Imants Kalniņš un Liepāja ir nedalāmi jēdzieni,” uzsvēra kora “Kursa” dalībniece Māra Leja.
Pats komponists noguruma dēļ nepiekrita intervijai un arī sev veltīto skanīgo sveicienu nebaudīja klātienē, bet saņēma ierakstā – reizē ar milzīgu ziedu klēpi.
Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra pārstāve Liene Šnipke skaidroja: “Mēs lūdzām kolektīvu dalībniekiem ierasties ar kādu ziediņu. Nevaram tikties ar komponistu klātienē, bet no šiem ziediem plānojam sagatavot skaistu pušķi.”
