Gustava Mālera Pirmā simfonija komponēta laikā, kad meistars pameta darbu Leipcigas operā un sāka strādāt Budapeštas operā. Tobrīd viņam bija 27 gadi. Pirmā simfonija tika pabeigta 1888. gadā, tās sākotnējo apakšvirsrakstu “Titāns” pats autors pēc pirmatskaņojuma atsauca. Simfonija zināmā mērā ir autobiogrāfiska, un tajā var atrast atsauces uz komponista pārdzīvotu nelaimīgu mīlestību. Simfonijas dramaturģijā izpaužas Mālera daiļradei kopumā raksturīgie kompozīcijas principi: dziesmas, dejas un marša žanru izmantojums, motīvu intonatīva vienotība, fināla kā cikla virsotnes traktējums, tonālo attiecību brīvība, kā arī lirikas un groteskas apvienojums. Tā kā Mālera simfonijas izceļas ar vērienīgām partitūrām un ievērojami plašāku orķestra sastāvu, LSO Mālera Pirmās simfonijas atskaņojumā piedalīsies arī mūziķi no Lietuvas Valsts simfoniskā orķestra.
Pētera Čaikovska Pirmais klavierkoncerts dažkārt dēvēts arī par krievu klasiskās mūzikas ikonu. Tā sākotnējo versiju gan esot izbrāķējis ievērojamākais tā laika Krievijas pianists Nikolajs Rubinšteins. Citās domās par to bijis Ferenca Lista audzēknis Hanss fon Bīlovs, kurš piekrita būt par darba pirmatskaņotāju Bostonā un rūpīgi to iestudēja, vēlāk atzīstot: “Man veltītā Čaikovska klavierkoncerta apgūšana sniedza lielu gandarījumu. Tas prasīja daudz pūļu, bet bija tā vērts.” Vēlāk arī skarbās kritikas autors Rubinšteins savas domas par “neizdevušos” skaņdarbu bija mainījis un kā diriģents piedalījās klavierkoncerta pirmatskaņojumā Maskavā. Pianistam Čaikovska Pirmais klavierkoncerts nav viegls uzdevums, tas prasa iedziļināšanos un virtuozitāti. Darbā ģeniāli apvienojas smalkums un ekspresivitāte, bet tā zīmīgo sākuma tēmu būs dzirdējis teju katrs – gana bieži tā izmantota visdažādākajās dzīves situācijās.
Amerikāņu pianists Aleksandrs Palejs klavieres sācis spēlēt sešu gadu vecumā, ar pirmo solo koncertu Kišiņevā uzstājies 13 gadu vecumā. 1988. gadā viņš emigrēja uz ASV, kur ieguva atzinību ar savu izteikti plašo repertuāru, ar žilbinošu tehnisko veiklību un pārliecinošajām personīgajām interpretācijām. Palejs regulāri uzstājās kā solo mākslinieks Austrumeiropā, kā arī Francijā, Beļģijā, Itālijā, Vācijā un Spānijā. Kā kamermūziķis Palejs uzstājies daudzās koncertzālēs un festivālos gan ASV, gan Eiropā. Šobrīd pianists dzīvo Ņujorkā un Parīzē, aktīvi koncertējot Ziemeļamerikā un Eiropā.