Koncertzālē "Lielais dzintars" šoreiz viss būs savādāk – muzikanti atrodas orķestra bedrē, bet uz skatuves dzied mušas, runcis, profesionāli solisti un bērni. Koncertzālē notiek kopmēģinājums, lai jau šajā sestdienā, 8. oktobrī, Liepājā vārētu sākt svinēt operas simtgadi.
Teātra zinātniece Vēsma Lēvalde pēta operas vēsturi un kopā ar mākslinieku Kristianu Brekti veido izstādi par godu operas simtgadei, ko atklās oktobra nogalē. Operas izveidošana tagadējā Liepājas teātrī bija pilsētas kultūras dzīves augstākais punkts, saka Vēsma Lēvalde: "Visa Liepājas kultūrvide un muzikālā dzīve bija nobriedusi tik tālu, ka bija iespējams šeit īstenot vairāku cilvēku sapni – atvērt operu. Pirms 2. pasaules kara opera sasniedza absolūtos ziedu laikus. Tas bija laiks, kad Liepājā bija vienīgais teātris Latvijā, kur repertuārā bija faktiski visi skatuves mākslas veidi – tur bija opera, operete, balets un dramatiskās izrādēs."
Tā arī šodien, – nekas nav radies tukšā vietā, tāpēc iespējams īstenot vērienīgu operas notikumu ģimenēm ar bērniem tieši Liepājā, atzīmējot operas simtgadi. Radošā komanda paveikusi iespaidīgu darbu. Šķiet, ka spārnos no sajūsmas pacēlusies arī galvenās varones Mušas lomas atveidotāja, Latvijas Nacionālās operas soliste, soprāns Laura Grecka. "Muša zina stāstīt, muša ir atradusi mūžības eliksīru. Tas ir – iekausēšana dzintarā. Muša pēc savām filozofiski eksistenciālajām pārdomām nolemj, ka šādas ir iespējas, jo ir palikušas 5 dienas no 28. To es iemācījos šī projekta laikā, ka mušas dzīvo 28 dienas. Tā, lūk, muša atrisina šo jautājumu, kā nodoties mūžībai. Tur ir ļoti skaists, brīnišķīgs librets, brīnišķīga mūzika. Ir notikums, ir uzrakstīta jauna latviešu opera bērniem," gandarīta ir Grecka. Viņa uzsver, ka mūziķi un visa radošā komanda ir iedvesmota gaidāmās ģimenes operas pirmatskaņojumam un lielajam notikumam Liepājā.
Par būtisko savas pārdomas pauž komponists Jēkabs Nīmanis: "Noskaņa man ir azartiska un eksistenciāli priecīga, apzinoties pasaules spožumu un postu, tas nav tikai par skaistajiem brīžiem kopā, tas ir par grūtībām, par šaubām, izmisumu, par prieku, laimi, par šķiršanos, dzīve ir sarežģīta, tāpat arī bērnu operas ir sarežģītas no vēstījuma viedokļa."
Jēkabs Nīmanis uzsver bērnu un jauniešu iesaisti operas tapšanā, sajusties īpašiem kad tiek uzticēti tik atbildīgi uzdevumi uz skatuves. Tam piekrīt arī režisore Māra Ķimele: "Skaista mūzika, stāsts, dziedātāji. Dzied mūzikas skolas kori, bērni spēlē orķestrī ar pieaugušajiem. Tas ir ne tikai skaists notikums, bet ļoti noderīgs audzēkņiem. Brīnišķīga dalība īstā, profesionālā pasākumā, arī zināma spēku pārbaude, cik katrs spēj."
Visgrūtākais bija sagaidīt šo notikumu, saka diriģents Kaspars Ādamsons, jo iecere sākusies jau pirms vairākiem gadiem: "Man prieks, ka beidzot šajā nedēļā esam satikušies. Esmu strādājis ar katru no iesaistītajiem gaņģiem – gan ar koriem, gan zvanu ansambli, bigbendu, perkusijām un, protams, ar orķestri. Sākas manu gaidu nākamais posms, kad visi satiksimies uz "Lielā dzintara" skatuves. Būs jauni izaicinājumi un jauna pieredze, gan bērniem, gan jauniešiem būs satraukuma brīdis."
Savās pārdomās dalās jaunā koriste no Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas audzēkne Hanna Cinovska: "Brīnišķīgi, ka visi no mūsu skolas kolektīvi var piedalīties, ka tas nav pieaicināts orķestris, bet tieši no skolas bērni un jaunieši. Parasti mēs dziedam citādāku programmu. Mūzika moderna, ar dažādām aliterācijām un dažādām saskaņām, nebija viegli, bet ļoti interesanti."
Liepājas operas simtgades svinības noslēgsies 28. oktobrī ar Hektora Berlioza dramatiskās leģendas "Fausta pazudināšana" koncertuzvedumu ar Liepājas Simfoniskā orķestra, Valsts akadēmiskā kora "Latvija" un Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra jauktā kora "Intis" piedalīšanos. Pie diriģenta pults Liepājas mūzikas leģenda, diriģents – Imants Resnis.
