"Festivālam šogad ir pilngadība – astoņpadsmit," uzsver Dace Bluķe, kura festivālu rīko kopš tā norises otrā gada jeb 2003. gada. "Centrālā norises vieta ir nemainīga – tās ir unikālās Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles ērģeles, kuras joprojām tiek sauktas par lielākajām mehāniskajām ērģelēm pasaulē. Vēl lielākas ir tikai ar elektronikas klātbūtni veidotās, bet mehāniskās vēsturiskās tās joprojām ir lielākās. Tām ir 131 reģistrs, četri manuāļi un vairāk nekā 7000 stabuļu. Un šīm stabulēm šogad esam pievērsuši īpašu uzmanību un sagatavojuši fotoizstādi par ērģeļu iekšējo skaistumu,” atklāj Bluķe.
Fotogrāfs Valters Pelns kopā ar ērģeļu meistaru Alvi Melbārdi izstaigājuši ērģeļu iekšpusi, kas ir triju stāvu augstumā un ļoti plašas arī plašumā. "Valters Pelns safotografējis to ērģeļu daļu, kuru redzēt lemts tikai dažiem – meistariem, ērģelniekiem un vēl dažiem, kuri īpašā kārtā tiek ievesti parādīt, kas slēpjas aiz ļoti greznā portāla.
Tur ir gan ļoti lielas, gan ļoti mazas stabules, un lielākās ir tādas, kur droši var sarindoties trīs cilvēki, savukārt mazākās ir šujamadatas lielumā.
Ērģeļu meistars fotogrāfam rādīja, kur drīkst likt soli, un viņš safotografējis šo instrumentu no iekšpuses. Fotogrāfijas no 14. septembra būs skatāmas Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas logos."
Šobrīd vēl joprojām notiek aktīvi Sv. Trīsvienības katedrāles fasādes un torņa atjaunošanas darbi, tāpēc Liepājas ērģeļmūzikas festivāls jau vairākus gadus notiek arī citās norises vietās – ne tikai Liepājā, bet arī ārpus tās. Šogad līdzās Sv. Trīsvienības katedrālei festivāls viesosies Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcā, Liepājas Sv. Jāzepa Romas katoļu katedrālē, koncertzāles “Lielais dzintars” kamerzālē un pirmo reizi festivāla vēsturē – arī Liepājas ielās!
"Kuldīga mums ir labs sadarbības partneris jau daudzu gadu garumā – kopš sestā festivāla ik pa laikam kādu koncertu aizvedam, jo arī Kuldīgas Svētās Katrīnas baznīcā ir brīnišķīgs instruments, kurš tiek uzturēts labā darba kārtībā un ērģelnieki ļoti labprāt pie tā spēlē. Savukārt Romas Svētā Jāzepa katoļu katedrālē ir neliels, vēsturisks instruments, taču ne pārāk labā darba kārtībā, bet
ērģelnieki jau vienmēr ir tādi kā burvji un komponisti reizē – saprotot, kas nedarbojas, viņi veikli izmanevrē ar tām iespējām, kas darbojas labi," novērojusi festivāla mākslinieciskā vadītāja.
Viņa akcentē: "Kopš mums ir "Lielais dzintars", izmantojam arī koncertzāles iespējas – arī šoreiz Kamerzālē būs koncerts ar digitālajām ērģelēm, jo ne jau visa ērģeļmūzika atskaņojama baznīcās."
Festivāla programma ir aicinoša un bagātīga, kas prieku sagādās ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem. Piemēram, 8. septembrī Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē neparastu koncertu visai ģimenei sniegs divi brāļi no Apvienotās Karalistes. Tas būs koncerts visai ģimenei "Izstādes gleznas", kas sāksies plkst. 13.00.
"Diezgan ilgi meklēju šāda tipa koncertu,” neslēpj Bluķe. "Mums arī iepriekš bijuši koncerti mazajiem ar bērnu skaņdarbiem, bet man šķita – varbūt tomēr varētu atrast kādu ērģelnieku Eiropā, kurš viegli uztveramā formā pielāgojis ērģeļmūzikas klasiku? Meklēju un atradu, ka Apvienotajā Karalistē ir tāds ērģelnieks Džonatans Skots, kurš spēlē tā saucamos pusdienlaika koncertus, kādi Anglijā ir ļoti populāri.
Aizrakstīju Džonatanam feisbukā un ātri saņēmu atbildi, ka viņš ir gatavs braukt, turklāt kopā ar savu brāli! Abi ir ļoti talantīgi jauni mūziķi, abi ir pianisti, bet, ja Džonatanam otrā specializācija ir ērģeles, tad brālis Toms savu aicinājumu radis zīmēšanā un animāciju veidošanā.
Abi kopā viņi izveidojuši programmu ar Modesta Musorgska "Izstādes gleznām", kam Toms Skots izveidojis animācijas – tāpēc arī šajā koncertā Hartmaņa izstādes gleznas atdzīvosies animētā veidā, un tas varētu būt ļoti aizraujoši gan lielajiem, gan mazajiem. Turklāt programmā viņiem vēl ir Mocarta pasaku operas "Burvju flauta" uvertīra, Bahs un Guno – tāda klasikas popmūzika."
Pārsteidzošs festivālā būs arī pirmatskaņojumu birums, jaundarbu autori – Agnese Boitmane, Pauls Dambis, liepājniece Laura Gustovska un zviedru komponists Hokans Sundīns.
Nozīmīgākā kompozīcija ir Paula Dambja cikls "Trīs dziesmas balsij un ērģelēm" ar Friča Bārdas, Zinaīdas Lazdas un Rūdolfa Blaumaņa dzeju, kuras komponists veltījis Ievai Paršai.
"Iepriekš bijis tā, ka mēs komponistus īpaši uzrunājam, bet šogad īpaši nevienu komponistu neuzrunājām, taču pirmatskaņojumu ir vairāk kā jebkad – gandrīz katrā koncertā ir kāds pirmatskaņojums," priecājas Dace Bluķe. "Izskaidroju to tādējādi, ka šobrīd ērģeļmūzika bauda ziedu laikus – mums ir ļoti daudz spilgtu ērģelnieku, no kuriem daudzi turklāt paši rosās un rīko savus koncertu ciklus vai festivālus, piemēram, Larisai Carjkovai ir savas ērģeļu dienas, Edīte Alpe turpina Tālivalža Dekšņa tradīciju, un viņai ir savs festivāls Jūrmalā, Ilona Birģele rīko speciālas ērģeļdienas vēsturiskajām ērģelēm. Tas vairojis ērģeļu popularitāti – ja jau ir ērģelnieki, kuri spēlē, tad arī atrodas komponisti, kuri viņiem raksta mūziku, un īpaši jau sastāviem, kas nav ļoti tradicionāli. Piemēram, ilgus gadus kopā uzstājas saksofonists Artis Sīmanis, ērģelniece Kristīne Adamaite un dziedātāja Ieva Parša. Viņiem ik pa laikam ir jauna programma. Tas mani ārkārtīgi priecē, ka mūziķi uzrunā komponistus un vēlas spēlēt jauno latviešu mūziku, lai arī no mūsu laika ērģeļmūzikas kaut kas paliek nākotnei."
