Mākslinieki atklāj – oriģinālmūzikas fragmentos svarīgi bija paspilgtināt tā laika notikumu emocionālo fonu. Multimediālajā lielizrādē “Abas malas” mūzikai būs tikpat liela nozīme kā dejotāju sniegumam un vērienīgajām videoprojekcijām, akcentē radošās komandas pārstāvji.
Izrādes noskaņa arī muzikāli būs svinīga, pacilāta un saviļņojoša – gluži kā dzimšanas dienā. Ņemot vērā, ka viens no galvenajiem tematiskajiem pavedieniem, kas rit cauri izrādei, ir pati Latvijas vēsture – tātad arī dejas vēsture, mākslas vēsture un līdz ar to arī mūzikas vēsture – izrādes skaņu celiņā būs atpazīstami arī daudziem jau zināmas Latvijas komponistu radītu skaņdarbu aranžēti fragmenti, epizodes vai citāti.
Šie muzikālie citāti būs amplitūdā no mūsu komponistiem klasiķiem (Jurjānu Andrejs, Emīls Dārziņš, Jāzeps Vītols, Alfrēds Kalniņš u.c.) līdz pat skaņražiem, kas dzīvo un strādā vēl šobaltdien.
Jautāti, pēc kāda principa izrādes muzikālā noformējuma autori izvēlējās to, kurus no mūzikas fragmentiem izmantot, citēt, aranžēt, iekļaut kopējā partitūrā, Andris Sējāns pauž: “Mums bija labs palīgs – Orests Silabriedis, ar kuru konsultējāmies Latvijas mūzikas vēstures jautājumos itin regulāri. Bet vispār jau ir tā, ka šī mūzika ir šeit, tepat – tas ir Latvijas iedzīvotājos, tie esam mēs paši.”
Lai gan 18. novembrī ir valsts svinības, tomēr izrādē neiztikt bez to Latvijas vēstures posmu pieminēšanas, kas bijuši smagi. Tieši šajās epizodēs būs klausāma komponistu Andra Sējāna un Reiņa Sējāna oriģinālmūzika. “Latvijas vēsturē ir brīži, kad, maigi izsakoties, nekas īpaši labs nenotiek... Tajos posmos mēs nākam ar savu oriģinālmūziku un mēģinām paspilgtināt emocionālo kontekstu vairāk nekā kultūras un muzikālo vērtību,” stāsta Reinis Sējāns.
“Lai arī pasākuma vēriens ir plašs – gan dejotāju skaita, gan tehnoloģiju ziņā, gan arī kaut vai tas, ka pasākums būs divas stundas -, tas tomēr būs ļoti demokrātisks vārda vislabākajā nozīmē – tas būs stāsts par mums pašiem,” saka komponisti.
“Abas malas” ir multimediāla un vēl nebijusi izrāde – centrālais valsts simtgades kultūras notikums, kas būs skatāma 17.,18. un 19. novembrī “Arēna Rīga”, kur teju pustūkstotis dažādu žanru dejotāju vienosies kopīgā lielizrādē.
