Koncertu ir daudz, tāpēc vien dabisks šķiet jautājums, kā tad ir dzīvot tik intensīvu dzīvi?
“Es domāju, citādu dzīvi es nemaz nevarētu vēlēties. Ceļot uz visvisādām vietām ir bagātīgs darbs, katrā vietā tu iepazīsti jaunu kultūru, jaunus cilvēkus, jaunu publiku. Tā ir neatņemama mūziķa dzīves sastāvdaļa,” atklāj čelliste.
“Latvijā katru reizi uzzinu, cik daudz man ir atbalstītāju un cik liela ir mana ģimene. Latvija ir vienīgā vieta, kur zinu, ka publikā vienmēr būs kāds klasesbiedrs, skolotājs vai ģimenes loceklis. Atbildība līdz ar to ir lielāka, bet lielāks līdz ar to ir arī prieks pēc padarītā,” teic Margarita Balanas.
“Pagājušogad kopā ar brāli [vijolnieku] Robertu [Balanas]
Londonas Grāmatu tirgū spēlējām Mārtiņa Brauna “Saule, Pērkons, Daugava”, un publika sāka dziedāt līdzi!
Tas bija tik ļoti saviļņojoši – sajust tādu atbalstu no publikas! Bija sajūta, ka esmu mājās, Latvijā,” atklāj Balanas.
Lielā mūzikas balva 2018. Jaunais mūziķis
Uz "Lielo mūzikas balvu 2018" kategorijā "Jaunais mūziķis" pretendē
Čelliste Margarita Balanas
Klarnetiste Anna Gāgane
Klavesīniste Gertruda Jerjomenko
Lielo Mūzikas balvu pasniegs svinīgā ceremonijā Latvijas Nacionālajā operā 2019. gada 5. martā. Tiešraidē to varēs klausīties Latvijas Radio 3 “Klasika”, un ceremoniju varēs noskatīties arī Latvijas Televīzijā.
Jautāta, cik sen viņa ir pazīstama ar Pētera Vaska mūziku, čelliste atzīst – tik sen, ka precīzi vairs neatceras, ticamākais, jau kopš studijām Dārziņa mūzikas skolā. Darba “Castillo Interior” notis māsām uzdāvinājis pats komponists, un viņas to ierakstījušas. Skaņdarbu spēlējušas arī Francijas festivālā Monpeljē, un tas bijis publikas iecienītākais skaņdarbs.
Savukārt Venēcijā pēc Vaska darba izskanēšanas netālu sākuši zvanīt baznīcu zvani – brīdis bijis tik maģisks, ka daudzi klausītāji sākuši raudāt, un arī abām mūziķēm acīs parādījušās asaras.
“Neatkārtojams brīdis,” teic Balanas.
Aizvadītajā gadā Latvijā jaunās mākslinieces sniegumu varējām baudīt koncertprogammā "Andrejs Osokins un māsas Balanas" 18. februārī kultūras pilī "Ziemeļblāzma", atskaņojot Dmitrija Šostakoviča, Georga Frīdriha Hendeļa un Antonio Vivaldi darbus, kā arī kopā ar vijolnieci un māsu Kristīni Balanas un pianistu, komponistu no Izraēlas Ilanu Rehtmanu Berģu kultūras namā 14. jūnijā un P. Jurjāna Mūzikas skolā 15. jūnijā, spēlējot Ludviga van Bēthovena, Pētera Vaska un Ilana Rehtmana opusus.
Ar māsu kopā čelliste smejoties, ka tieši skatuve esot tā vieta, kur abas vienmēr iztiek bez domstarpībām. “Skatuve ir tā vieta, kur mums nekad nebūs domstarpību, jo mēs saprotamies bez vārdiem, intuitīvi. Varam zināt, ko otra vēlas, kā spēlēsim un kas notiks. Interpretācijas vienmēr ir ļoti spontānas. Ārpus skatuves mums, protams, arī var būt atšķirīgi viedokļi,” stāsta Balanas.
Londonā Balanas esot jau otrajā maģistrantūras kursā. Paralēli čella spēlei viņa apgūst arī diriģēšanu, pilnveidojoties kā mūziķe. “Man šķiet, ir labi apgūt vairāk nekā vienu mūzikas lauciņu. Iztēloties, kā tas ir – būt diriģentam, zināt, kā viss orķestris turas kopā,” saka čelliste.
