ĪSUMĀ:
- Par aizvadītā gada labāko jaundarbu Lielās mūzikas balvas žūrija atzinusi Andra Dzenīša Otro simfoniju "Silts vējš".
- Lielo mūzikas balvu par izcilu interpretāciju saņēma vijolniece Vineta Sareika.
- Lielo mūzikas balvu par izcilu darbu ansamblī piešķīra čellistei Ingai Ozolai.
- Par izcilu sniegumu gada garumā Lielo mūzikas balvu piešķīra sitaminstrumentālistam Guntaram Freibergam.
- Balvu kategorijā "Gada koncerts" saņēma "Čudars Trio" – Matīss Čudars, Edvīns Ozols un Ivars Arutjunjans.
- Gada jaunā mākslinieka titulu ieguva dziedātāja Arta Jēkabsone.
- Par gada uzvedumu Lielās mūzikas balvas žūrija atzina Annas Fišeres operu "Vēsā".
Lielās mūzikas balvas laureāti
Balva par mūža ieguldījumu – Ainai Bajārei
Ar balvu par mūža ieguldījumu ceremonijā godināja dziedātāju un vokālo pedagoģi Ainu Bajāri.
Ainas Bajāres radošais mūžs gadsimta ceturksni bijis saistīts ar Rīgas Operetes teātri, kur viņa bija viena no vadošajām solistēm.
Lielās mūzikas balvas žūrijas pārstāve Iveta Grunde līdzās vokālajām kvalitātēm izcēla arī viņas īpašo skatuvisko šarmu: "Viņas skatuves tēliem piemita spilgtums. Es vēl esmu no tās paaudzes, kas viņu atceras Operetes teātrī. Tas bija gan muzikāli baudāms, priekpilns notikums, gan teatrāli. Jo tā ir vēl viena ļoti svarīga joma, kas ir vajadzīga dziedātājam, šī skatuves harisma. Un viņa ar to piesaistīja. Un tā ir arī skola, ko viņa var nodot nākamajām paaudzēm."
Nu jau vairāk nekā četras desmitgades Ainas Bajāres dzīve nav iedomājama bez pedagoģiskā darba, vokālās mākslas smalkumus viņa palīdz izzināt Latvijas vadošo koru māksliniekiem. Pirmā sadarbība bijusi ar kori "Dzintars", tad arī ar kori "Kamēr" un Valsts akadēmisko kori "Latvija".
Balva par mūža ieguldījumu – Lilijai Greidānei
Ar balvu par mūža ieguldījumu godināja arī dziedātāju Liliju Greidāni.
Lilijas Greidānes skatuves dzīve sākās 70. gadu sākumā, un līdz tūkstošgades mijai uz operas skatuves viņa nodziedāja vairāk nekā 30 lomu.
Lielās mūzikas balvas žūrijas priekšsēdētāja Daina Markova īpaši izcēla viņas lomu lielo daudzveidību un meistarību pārtapt visdažādākajos tēlos: "Viņas repertuārā ir gan Vāgners, gan Mocarts, gan Geršvins, gan daudzu citu komponistu mūzika. Tāpat noteikti jāmin viņas loma Imanta Kalniņa operā "Spēlēju, dancoju", ko ļoti labi atceras tie, kas to redzējuši. Vienkārši viņa ir tāda granddāma. Ja mēs runājam par mūsu operas granddāmām, tad viena no viņām neapšaubāmi ir Lilija Greidāne. Ļoti artistiska, spilgta, skaista un sirsnīga māksliniece."
Lilijas Greidānes dziedātājas veikums turpina dzīvot gan ierakstos un cilvēku atmiņās, gan arī caur viņas izlolotajiem studentiem, kuru vidū ir virkne labi pazīstamu dziedātāju, arī Laura Grecka, Dana Bramane un Jūlija Vasiļjeva.
Gada jaundarbs
Par aizvadītā gada labāko jaundarbu Lielās mūzikas balvas žūrija atzinusi Andra Dzenīša Otro simfoniju "Silts vējš", kas pirmatskaņojumu piedzīvoja 2022. gada 5. martā Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un diriģenta Andra Pogas izpildījumā.
"Garumgari pārgājieni gar tik daudzveidīgo Latvijas jūras piekrasti, liedaga līniju izliekumi un faktūru maiņas zem kājām, gaisā virmojošas smaržas un galvā ņirbošas domas un atmiņas, bezgalīgas tāles un auksta rudens pievakarē no kāpām uzviļņojošas pēkšņas silta vēja masas kā sakrāla pasargātības, patvēruma un drošības sajūta. Andra Dzenīša Otrā simfonija "Silts Vējš" atklājas kā ārkārtīgi saistošs lielformāta skaņu gleznojums, kurā nesteidzīgs vērojums savijas ar ļoti tiešu un personisku izteiksmi. Smalki balansējot starp tuvplāniem un tāltāliem skatījumiem, spilgtiem krāsu triepieniem un niansētām gaismēnām, klausītāji pakāpeniski tiek ievilināti mainīgās laikdimensijās, ļaujot pietuvoties arī svētlaimīgas harmonijas nojausmai," teikts balvas pamatojumā. "Pirmatskaņojumu šis meistarīgi darinātais audekls piedzīvoja 5. martā vēju pilsētas koncertzālē "Lielais dzintars", iespaidīgi izgaismojoties komponista draugu mūzikā – Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un diriģenta Andra Pogas – lasījumā."
Kategorijā "Gada jaundarbs" uz balvu pretendēja arī Krista Auznieka "Sensus" (pirmatskaņojums 18. februārī Rīgas Sv. Jāņa baznīcā – Latvijas Radio koris un diriģents Kaspars Putniņš) un Jāņa Petraškeviča Klarnetes koncerts "Long Walks" (pirmatskaņojums 29. janvārī Lielajā ģildē – Anna Gāgane, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Guntis Kuzma).
Par izcilu interpretāciju
Lielo mūzikas balvu par izcilu interpretāciju saņēma vijolniece Vineta Sareika par Johannesa Brāmsa Koncerta vijolei un orķestrim atskaņojumu 23. septembrī Lielajā ģildē kopā ar Valsts kamerorķestri "Sinfonietta Rīga" un diriģentu Normundu Šnē.
"Vinetas Sareikas spilgtais talants turpina atklāties arvien jaunās šķautnēs un niansēs – "Artemis" stīgu kvarteta pirmā vijole kopš aizvadītā gada maija ir arī "Berlīnes filharmoniķu" mūziķe un nupat kļuvusi par šī leģendārā orķestra koncertmeistari (esot vēsturiski pirmā sieviete šajā prestižajā amatā), un aizvien pārliecinoši uzrunā arīdzan solistes ampluā," norādīts balvas pamatojumā. "Vinetas Sareikas interpretācijām piemīt vieds redzējums un emocionāls dziļums, arī plašas pasaules elpa un spilgti individuāls tonis. Par to pārliecinājāmies arī 23. septembra vakarā, kad Lielajā ģildē tika ieskandināta Valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" 17. koncertsezona un viņas īpašajā lasījumā izskanēja Johannesa Brāmsa Koncerts vijolei un orķestrim. Vinetai Sareikai esot lieliskā sapratnes ķīmijā ar diriģenta Normunda Šnē vadīto kolektīvu, pasaulslavenā partitūra izgaismojās retāk pamanītās krāsu niansēs un atklājās jaunos domu dziļumos."
Šajā kategorijā uz balvu pretendēja arī diriģente Krista Audere par Johana Sebastiāna Baha motešu atskaņojumu 27. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā kopā ar Valsts akadēmisko kori "Latvija", kā arī Rihards Millers (baritons) un Ērika Millere (klavieres) – par Franča Šūberta vokālā cikla "Ziemas ceļojums" atskaņojumu 6. novembrī mūzikas un drāmas telpā "OratoriO".
Par izcilu darbu ansamblī
Lielo mūzikas balvu par izcilu darbu ansamblī piešķīra čellistei Ingai Ozolai.
"Latvijas Nacionālās operas orķestra čellu grupas koncertmeistare Inga Ozola ir arī kaislīga kamermūziķe. Līdztekus dienišķajām operas un baleta izrādēm, kurās allaž padodas atklāt jaunas skaņkrāsas, čelliste regulāri muzicē dažnedažādos nelielāka apjoma instrumentālos un vokālinstrumentālos sastāvos, kamermuzicēšanas ķīmiju palīdz izzināt jaunajiem talantiem un ar savu izteiksmīgo solo no orķestra rindām pamanās sajūsmināt arī kritiķus, tostarp muzicējot Belvederas un Operalia jauno vokālistu konkursos. Savulaik "Rīgas kamermūziķos" rūdījumu guvusī māksliniece kā koncertmeistare sadarbojusies arīdzan ar vairākiem Lietuvas un Igaunijas orķestriem, koncertējusi ne vien Baltijas un Ziemeļu valstīs, bet arī tālajā Kanādā, Taivānā un Honkongā. Pērn čellistes spēle bagātīgi kuplinājusi arī visas Latvijas skaņutelpu – no Rīgas kultūrvietām līdz koncertiem Daugavpilī un Preiļu parkā, Jelgavas pilī un Ungurmuižas opersvētkos, Dobeles ceriņu dārzā un citviet. Inga Ozola ir īstena komandas spēlētāja, kura saspēles prieku un kamermuzicēšanu kopā ar domubiedriem dēvē par savu lielāko māksliniecisko piepildījumu," uzsvērts balvas pamatojumā.
Šajā kategorijā uz balvu pretendēja arī pianists Rihards Plešanovs un arfiste Ieva Šablovska.
Par izcilu sniegumu gada garumā
Par izcilu sniegumu gada garumā Lielo mūzikas balvu piešķīra sitaminstrumentālistam Guntaram Freibergam.
"Vienubrīd sitaminstrumentālists Guntars Freibergs cēlā vienatnē izjusti atskaņo tieši viņam veltītas kompozīcijas Latvijas Jaunās mūzikas dienās, bet pēc brīža kopā ar amatbrāļiem Ventspilī un pēcāk arī Rīgā vērienīgi svin leģendārā avangardista Jaņņa Ksenaka simtgadi. Citkārt kopā ar paša līdzdibinātā sitaminstrumentu kvarteta Perpetuum Ritmico kolēģiem vienojas ritma spēlēs ar Aigara Reiņa ieskandinātajām Rīgas Doma ērģelēm, lai pēcāk jau būtu viens no galvenajiem tēliem Katrīnas Neiburgas un Annas Fišeres operā "Vēsā". Vasaras izskaņā festivālā "Čello Cēsis" viņš sabalsojas ar Kaspara Putniņa vadīto Latvijas Radio kori un čellistu Žanu Gijēnu Keirasu, bet rudens ieskaņā kopā ar Armandu Siliņu pamanās "Arēnā" izdzīvot arī Andra Dzenīša jaunradītās "Mēra dziesmas". Un tās ir vien dažas no mākslinieciskajām virsotnēm, kurām ar izcilu muzikalitāti, radošu degsmi un apskaužamām darbspējām apveltītais mūziķis mums ļāvis pietuvoties aizvadītajā gadā," par mūziķi teic balvas rīkotāji.
Šajā kategorijā uz balvu pretendēja arī saksofonists Kārlis Auziņš un dziedātāja Jūlija Vasiļjeva.
Gada koncerts
Balvu kategorijā "Gada koncerts" saņēma "Čudars Trio" – Matīss Čudars (ģitāra), Edvīns Ozols (bass) un Ivars Arutjunjans (sitaminstrumenti) par koncertu "Melodiskais avangards", kas izskanēja 19. jūlijā kultūrtelpā "M/Darbnīca".
"Matīss Čudars droši dēvējams par vienu no daudzpusīgākajiem latviešu ģitāristiem," uzsvērts balvas pamatojumā. "Savulaik Rīgas Doma kora skolā un Amsterdamas konservatorijā skolotais mūziķis kompozīcijas meistarību turpina spodrināt prestižajā Jeila universitātē otrpus okeānam. Pēc ilgāka laika viesojoties dzimtenē, talantīgo mākslinieku varējām sastapt fenomenālā saspēlē ar diviem ne mazāk spilgtiem Latvijas džeza mūziķiem – basistu Edvīnu Ozolu un sitaminstrumentālistu Ivaru Arutjunjanu. Svelmainajā 19. jūlija vakarā kultūrtelpā "M/Darbnīca" notikušais trijotnes koncerts bija pilnībā izpārdots un tika sveikts ar kvēlu sajūsmu. Degsme tajā savijās ar elpu aizraujošu virtuozitāti un mākslinieciskais dziļums – ar emocionālu niansētību."
Balvai nominēti bija arī Paula Šūmane (vijole), Jevgēnija Frolova (alts) un Anna Veselova (čells) par Pētera Vaska fonda rīkoto koncertu 7. maijā Mazajā Mežotnes pilī, kā arī Cēsu Mākslas festivāla rīkotais Riharda Vāgnera operas "Tristans un Izolde" koncertatskaņojums 9. jūlijā koncertzālē "Cēsis" – solisti, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Andris Poga.
Gada jaunais mākslinieks
Gada jaunā mākslinieka titulu ieguva dziedātāja Arta Jēkabsone.
Kā norādīja balvas rīkotāji: "Ņujorkā dzīvojošā džeza dziedātāja Arta Jēkabsone uzmanību saista ar savu samtaino balss tembru un apbrīnojamo vokālo tehniku, emocionāli piepildītajām interpretācijām un dzīvesprieka caurstrāvoto esību. Kandavā, Rīgā un Ņujorkā meistarību spodrinājusī jaunā māksliniece ir vairāku prestižu konkursu laureāte ar ļoti plašu koncertu ģeogrāfiju. Daudzveidīgi ir arī viņas balss kuplinātie muzikālie sastāvi un pārsteidzoši liels – radošo interešu loks. Iedvesmu Arta ne vien kā dziedātāja, bet arī kā komponiste un aranžētāja smeļas gan latviešu folklorā, gan laikmetīgā skaņuvidē un saistošās dzejas rindās, dabas balsīs un leģendāros meistardarbos, kā arī azartiskā saspēlē un improvizācijas priekā. Pērn Latvijā par to pārliecināties ļāva Artas Jēkabsones sabalsošanās gan ar viņas pašas aizsāktā kvarteta māksliniekiem, gan spilgtākajiem latviešu džeza mūziķiem vairākos koncertos galvaspilsētas kultūrvietās, Liepājā un Ventspilī."
Uz balvu pretendēja arī trio "Metamorfoze" un Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļas audzēkņi Kārļa Lāča mūzikla "Pūt, vējiņi!" iestudējumā.
Gada uzvedums
Par gada uzvedumu Lielās mūzikas balvas žūrija atzina Annas Fišeres operu "Vēsā", kas Valmieras "Kurtuvē" bija skatāma Valmieras vasaras teātra festivāla programmā. Operas radošajā komandā – idejas autore un scenogrāfe Katrīna Neiburga, diriģents Artūrs Gailis, režisors Klāvs Mellis, kustību režisore Kristīne Brīniņa, kostīmu mākslinieces – Katrīna Neiburga, Berta Vilipsone, producente – Una Rozenbauma, skaņu režisors – Tālis Timrots, izpildītāji – Latvijas Radio kora mūziķi, u. c.
"Ironiskā dāņu rakstnieka Jerna Rīla stāstu iedvesmotā opera "Vēsā" ir audiovizuāls ceļojums, kas vēsta par arktiskiem mūžiem un mežonīgiem apgabaliem, liegu atteikšanos un neapslāpējamām gaidām. Vienlīdz spēcīgs te ir gan mākslinieces Katrīnas Neiburgas vizuāli un konceptuāli suģestējošais redzējums, kas lieliski sabalsojas ar Klāva Meļļa režiju, Kristīnes Brīniņas kustību partitūru, Oskara Pauliņa gaismu izjūtu un Bertas Vilipsones veidotajiem dzīvnieciski cilvēciskajiem kostīmiem, gan skaņu mikroķirurģes Annas Fišeres pārsteidzošais nošuraksts, kura bagātīgo nianšu atklāsmē un līdzradīšanā neatsverami ir komponistes uzticamie domubiedri, tostarp čellists Ēriks Kiršfelds un sitaminstrumentālisti Guntars Freibergs un Juris Āzers, Latvijas Radio kora mākslinieki un diriģents Artūrs Gailis. Skaniskā vide te elso, te klab, te plūst un virmo, un pārsteidz ne vien ar daudzveidīgiem vokālajiem atradumiem, bet arī ar novatorisku instrumentālo tembru paleti, kurā jo īpaši izceļas Maksima Šenteļeva un Jēkaba Nīmaņa jaundarinātās ragu arfas un kaulu marimbas īpatnējais skanējums vai pilošu un sanošu ledus bluķu balsis. Neprognozējami un nemitīgi mainās ikkatra klātesošā skatpunkts un visas maņas aptverošā pieredze, kas dažbrīd šķietami līdzinās pat kādam arhaiski noslēpumainam rituālam. Augusta ieskaņā jaunajā mākslas telpā "Kurtuve" piedzīvotais uzvedums ir totāls mākslas darbs, viens no satricinošākajiem Valmieras vasaras teātra festivāla notikumiem un svaiga lappuse latviešu skatuves mākslas attīstībā," darbs raksturots balvas pamatojumā.
Balvai šajā kategorijā nominēti bija arī Alfrēda Kalniņa opera "Baņuta" "Tu jau zini kur" Tallinas ielas kvartālā (muzikālais vadītājs Jēkabs Nīmanis, režisore Franciska Kronfota, rīkotāji – "Story Hub", biedrība "Sansusī", "Hauen und Stechen"), kā arī Jāņa Kalniņa opera "Hamlets" Latvijas Nacionālajā operā (diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisore Kristīna Vuss, rīkotājs – LNOB).
"Auditorijas simpātijas" balsojums portālā "DELFI" norisinājās no 13. februāra līdz 5. martam. Visvairāk skatītāju simpātiju balsu saņēma nominants kategorijā "Gada jaunais mākslinieks" – Rīgas Doma kora skolas mūziklu nodaļas audzēkņi Kārļa Lāča mūzikla "Pūt, vējiņi!" iestudējumā.
Ceremoniju vadīja Anete Ašmane-Vilsone un Ints Teterovskis. Tajā piedalījās: Jūlija Vasiļjeva (soprāns), Rihards Millers (baritons), Juris Ādamsons (baritons), Krišjānis Norvelis (bass), Ērika Millere (klavieres), Paula Šūmane (vijole), Jevgēnija Frolova (alts), Anna Veselova (čells), Guntars Freibergs (sitaminstrumenti), Vineta Sareika (vijole), Inga Ozola (čells), Ieva Šablovska (arfa), Rihards Plešanovs (klavieres), Kārlis Auziņš (saksofons), Edvīns Ozols (kontrabass), Ivars Arutjunjans (sitaminstrumenti), Arta Jēkabsone un Una Stade (balss), Krists Saržants (klavieres), Matīss Čudars (ģitāra), Kārlis Lācis (klavieres), Rīgas Doma kora skolas mūziklu nodaļas audzēkņi un absolventi, trio "Metamorfoze", Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Aivis Greters, Valsts akadēmiskais koris "Latvija" un diriģente Krista Audere, "Sinfonietta Rīga" un diriģents Normunds Šnē, Latvijas Nacionālās operas orķestris un diriģents Mārtiņš Ozoliņš.
Lielās mūzikas balvas 2022. gada žūrijā strādāja: muzikoloģe, žūrijas priekšsēdētāja Daina Markova; muzikoloģe, Latvijas Radio 3 "Klasika" žurnāliste Ilze Medne; muzikoloģe, Latvijas Radio 3 "Klasika" žurnāliste Maruta Rubeze; muzikoloģe, mūzikas pedagoģe un docētāja Iveta Grunde; mūzikas un teātra kritiķe, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra pētniece Lauma Mellēna-Bartkeviča; džeza mūzikas izdevniecības "Jersika Records" dibinātājs un vadītājs Mareks Ameriks; publicists Ilmārs Šlāpins.
Lielā mūzikas balva ir (LMB) augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā. 1993. gadā Latvijas Republikas Kultūras ministrija pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas pieņēma lēmumu ik gadu izcilākos sasniegumus mūsu valsts mūzikas dzīvē godināt ar speciālu balvu. LMB augsto prestižu gan sabiedrībā, gan mūziķu aprindās nodrošina respektablas žūrijas darbs, kuras dalībnieki visu gadu apmeklē koncertus un ik mēnesi satiekas sēdēs. Janvāra sākumā žūrija izvirza LMB iepriekšējā gada nominantus, par kuriem paziņo īpašā Kultūras ministrijas preses konferencē, un tikai pirms paša LMB pasniegšanas pasākuma notiek žūrijas balsojums par laureātiem.
LMB pasākumu organizē Latvijas Republikas Kultūras ministrija un VSIA "Latvijas Koncerti".
