«Lielās mūzikas balvas 2013» nominanti: Gada uzvedums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

„Lielās mūzikas balvas 2013” kategorijā „Gada uzvedums” nominēts Jura Karlsona baleta "Karlsons lido..." iestudējums Latvijas Nacionālajā operā (LNO) (diriģents Mārtiņš Ozoliņš, horeogrāfs Aivars Leimanis), Sergeja Prokofjeva operas "Mīla uz trim apelsīniem" iestudējums LNO (diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisors Aleksandrs Titels) un Otorīno Respīgi operas "Ēģiptes Marija" iestudējums festivālā "Dominante" (diriģents Viesturs Gailis, režisors Uģis Brikmanis).

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Juris Karlsons atklāj, ka ar baleta partitūru „cīnījies" divus gadus.

Atcerēsimies, ka lielākā daļa baletu libretu pamatā ir pasakas – vai tas būtu „Gulbju ezers" vai „Pelnrušķīte". Arī „Karlsons" ir pasaka – stāsts par nepiepildītām ilgām,” stāsta komponists. „Baleta mūzikā iešifrētas dažādas alūzijas, kas būtībā ir mazs muzikāls noslēpums par to, kas kādreiz skanējis. Drusku Dena Brauna romāna stilā."

Aivars Leimanis prāto, ka lielākās problēmas sākotnēji sagādājis literārais pamats.

"Tas, ka stāsts par Karlsonu ir vienas vienīgas Brālīša pārdomas vai dialogi! Tur nav lielu mērogu, viss ir kamerisks,” norāda Leimanis. „Taču Jura Karlsona mūzika bija tik krāsaina, asprātīga, ar spilgtiem tēlu raksturojumiem, ka rezultātā veidot horeogrāfiju bija ļoti viegli. Balets nav domāts tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Mums bija svarīgi, lai būtu tas action, lai būtu tik kustīgi un spoži, ka mazo un lielo bērnu mutes no brīnumiem paliek vaļā no pirmās takts līdz finālam."

Viesturs Gailis, stāstot par Otorīno Respīgi operas "Ēģiptes Marija" iestudējumu festivālā "Dominante", uzsver, ka šo mazāk zināmo Respīgi partitūru atradis internetā.

Stereotipu dēļ iegājies, ka ir skaņdarbi, kuri bieži cirkulē aktīvajā koncertapritē, taču ir visai daudz darbu, kuri palikuši ārpus tās, lai gan pelnījuši, ka tos atskaņo,” uzsver Viesturs Gailis. „Esmu priecīgs, ka „Ēģiptes Mariju" izdevās atrast un iestudēt. Te ir gan spilgtas emocionālās darbības un raksturu pārmaiņas, gan Respīgi mūzikai raksturīgais spilgtais kolorīts. Viņš labi izjutis arī balss iespējas."

Savukārt režisors Aleksandrs Titels uzsver, ka savā iestudējumā tiecies pēc skaidrības un arī paša Prokofjeva nodoma īstenošanas – proti, visu apvērst kājām gaisā...

Lai skatītājs būtu priecīgs un pārsteigts par to, kas notiek uz skatuves. Lai raisītu viņā smaidu," saka Titels.

Mārtiņš Ozoliņš atklāj, ka LNO viņš jau iestudējis divus Prokofjeva baletus – „Pelnrušķīti" un „Romeo un Džuljetu".

„Tāpēc Prokofjeva mūzika man ir emocionāli saprotama," – tā Ozoliņš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti