J. Vītola 150. dzimšanas dienai veltītais Dziesmu svētku koncerts LU Lielajā aulā
Orests Silabriedis, būdams viens no koncerta veidotājiem, stāsta, kā radusies koncerta ideja un atspoguļo harmoniskā uzveduma tapšanu, secinot: „Ja vēlaties parādīt kādu personību, spēlējiet viņa mūziku, lasiet visu, kas iespējams par viņu, un informācija kristalizēsies."
Par to, ko jaunajiem cilvēkiem nozīmē Jāzepa Vītola mantojums, cik tas ir dzīvs, stāsta kora „Sola" diriģents Kaspars Ādamsons, bet koncerta emocionālo tonalitāti raksturo Jūrmalas pilsētas koru virsdiriģente Ināra Freimane:
Sajūsmā un emociju pārpilnībā vibrējam! Ko tādu neesmu piedzīvojusi kopš 1977.gada. Dzīvojam kā laicīgā paradīzē – tā nav reālā dzīve, tā ir Mākslas pasaule. Kopā elpojam, gavilējam, skumstam."
Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga un baroka vijolnieka Enriko Onofri koncerts "Itāļu baroka šedevri" Senās mūzikas festivālā
Sarunā ar Gitu Lanceri par saviem iespaidiem stāsta pats Enriko Onofri, slavējot mūsu mūziķu baroka mūzikas sapratni, atklāj arī to, ka netrūcis arī šoka brīžu.
Bet "Klasikas" redaktore Maruta Rubeze, kas apmeklējusi šo koncertu, ar laika briedinātu vērtējumu atklāj, ka no visiem viedokļiem koncerts bijis neaizmirstams.
Lai slavēta doma par mūsu orķestra sadarbības partneri uzaicināt šo senās mūzikas izcilo profesionāli!" teic Rubeze.
Viņa atzīst, ka nevainojama atdeve bijusi vērojama arī no "Sinfonietta Rīga" mūziķu puses, īpaša uzslava pienākas Agneses Kanniņas-Liepiņas mākslai: „Viņas dialogi ar Onofri - baudījums acīm, ausīm, atmiņām."
Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sezonas atklāšanas koncerts 27.septembrī Lielajā ģildē (solists - Egils Siliņš, LNSO, diriģents Vladimirs Fedosejevs)
„Šis bija Notikums ilgākai kultūras atmiņai! Tā bija izcili izveidota programma: gan emocionāli, gan saturiski dziļi skaņdarbi. Izcils Egila Siliņa sniegums – tik personiski, izsmalcināti: katrs izdziedātais vārds nozīmēja tēlu, vienlaikus ar smalku distanci spējot paskatīties no malas," nākamajā rītā pēc koncerta "Klasikas" studijā stāsta muzikoloģe Baiba Kurpniece. Viņas teikto papildina arī Andra Dzenīša komentāri, kā arī fragmenti no Ineses Lūsiņas cildinošās recenzijas laikrakstā „Diena".
