Vilnis Šmīdbergs
Balvai izvirzīts Viļņa Šmīdberga Koncerts alta saksofonam un orķestrim (pirmatskaņojums 3. maijā Lielajā ģildē - Oskars Petrauskis, profesionālais pūtēju orķestris "Rīga", diriģents Mārtiņš Ozoliņš).
Gāja grūti... Pēc sākotnējā: „Ak, cik jauks pasūtījums!" sekoja: „Vai, ko gan es esmu uzņēmies!" pērn īsi pirms pirmatskaņojuma intervijā Ilgai Augustei atzīstas komponists.
Autors neslēpj, ka viņa iemīļotākais un arī rakstīšanai "ērtākais" sastāvs ir simfoniskais orķestris.
„Bet šeit – ne tikai orķestris, bet arī solists no pūšaminstrumentu vidus... Apvienot abus kopā ir īpaši grūti! Aizslēpties aiz stīgām ir vieglāk," stāsta Šmīdbergs.
Komponists labprāt stāsta par sarežģīto darba tapšanas procesu, svinga, blūza un valša lomu partitūras uzbūvē, kā arī par jaunības atmiņām, kas saistītas ar partitūras roķīgajiem akcentiem.
Jānis Petraškevičs
Uz balvu pretendē Jāņa Petraškeviča Fantāzijskaņdarbs ansamblim „Darkroom” (Latvijas pirmatskaņojums 5.oktobrī Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē) „Enseble Modern” un diriģentes Anu Tali lasījumā.
„Rakstot "Darkroom", bija sajūta, ka ar katru kāju stāvu citā teritorijā. No vienas puses tas bija uzdevums radoši atsaukties uz jau piedāvātu konceptuālu ievirzi. Vienlaikus sapratu, ka tas būs ļoti personisks darbs: ilgstoši neko līdz pilnai gatavībai nebiju uzrakstījis, tāpēc bija sakrājies krietni daudz, ko gribējās skaidri artikulēt un īstenot. Iedvesmoja arī sastāvs," stāsta Petraškevičs.
Komponists neslēpj, ka arī „Darkroom” tapšanā bijusi raksturīga viņam tipiskā došanās nezināmajā un neparedzamajā, kas neizslēdz bīstamības ideju. Un vēl: izrādās, ka komponista rakstīšanas process ir savdabīgs:
Nekad nerakstu no sākuma uz priekšu, bet izkliedēti, pat atpakaļgaitā..."
Juris Karlsons
Uz balvu pretendē Jura Karlsona opuss „Le lagrime dell'anima” jeb „Dvēseles asaras" (pirmatskaņojums 16.oktobrī Latgales vēstniecībā "Gors" - pianists Vestards Šimkus, Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava).
„Visa sākums bija nejauša satikšanās ar Sigvardu, kuram prātā bija līdz galam nenoformulēta ideja. Kad tā ieguva konkrētākas aprises un saņēmu pasūtījumu rakstīt mūziku, šaubījos. Tas nav tik vienkārši – piekrist. Jāapzinās, vai es to varu, un kā es to varu. Jāatrod teksts, tehnoloģiskais risinājums... Bet laimīgi sagadījās, ka... nevarēju atrast tekstu. Paliku pie divām mazām rindiņām, kas precīzi formulēja, ko vēlos pateikt," stāsta komponists.
Skaņdarba uzbūvi un vēstījumu autors salīdzina ar skaistu vasaras vakaru, kad saulrieta vietā palēnām iedegas zvaigznes, un no visas dziļās sirds slavē sadarbību gan ar Vestardu Šimkus, gan Latvijas Radio kori.
Tas ir grandiozs dvēseles gandarījums un visaugstākais mākslinieciskais līmenis, kāds vispār pasaulē sastopams!" vērtē Karlsons.
