Rīgas senās mūzikas centra kolektīvi jau no saviem pirmsākumiem diriģenta un senās mūzikas aktīva pētnieka Māra Kupča darbības rezultātā arvien atklāj saviem klausītājiem ko jaunu un nezināmu, turpinot savu vienu no darbības mērķiem - izzināt, pētīt un atklāt arvien vairāk pierādījumus par Latvijas un latviešu profesionālās mūzikas pirmsākumiem.
Arī šoreiz darbs ir vainagojies ar nozīmīgiem rezultātiem. Par to varēs pārliecināties koncertā, kurā tiks pirmatskaņotata Kārļa Heinriha Grauna (1704 - 1759) oratorija "Jēzus nāve" ("Der Tod Jesu"), ko latviešu valodā tulkojis Vecais Stenders. Oratoriju Vecais Stenders iztulkojis latviešu valodā 1774.gadā, kas tādējādi to ierindo kā senāko zināmo vokāli simfonisko darbu latviešu valodā, par 15 gadiem apsteidzot Liepājā sarakstīto Johana Ādamsa Hillera kantāti "Ta simtaa Dzeesma", kas tapusi 1789.gadā un kas līdz pat 1999.gadam tika uzskatīta par neeksistējošu, līdz to pēc vairāk nekā 15 gadu meklējumiem atrada Māris Kupčs.
Tagad, līdz ar oratoriju "Jēzus nāve", var uzskatīt, ka profesionālas mūzikas esamībai latviešu valodā jau 18.gadsimtā nebija gadījuma raksturs, īpaši Kurzemes hercogistē, kur darbojās arī Vecais Stenders.
Kārļa Heinriha Grauna oratorija "Jēzus nāve" 18.gadsimta 60.gadu vidū ir bijis viens no populārākajiem skaņdarbiem Vācijā un Eiropā, oratorija bieži atskaņota arī Rīgā. Par Stendera versijas atskaņojuma sīkākām detaļām precīzu ziņu pagaidām trūkst, tomēr Rīgas senās mūzikas centrs sola to pētīt sīkāk, jo šis kultūras slānis vēl slēpjot daudz neizpētītu faktu un notikumu.
