Ģēnija Johana Sebastiana Baha daiļrade atstājusi iespaidu uz ikvienu periodu mūzikas vēsturē un turpina to darīt arī šodien, gandrīz trīs gadsimtus pēc viņa nāves. Paradoksāli, ka Bahu tolaik pazina vien šaurs cilvēku loks galvenokārt kā ērģelnieku. Viņa mūzika atklājās un sāka savu uzvaras gājienu tikai simts gadus pēc komponista nāves.
Baham kā baznīcas mūzikas kantoram bija pienākums ik gadu ciešanu laikā radīt jaunu kantāti. Un Baha „Jāņa pasija” pirmo reizi atskaņota 1723. gadā Leipcigā paša autora vadībā.
Pasijas pamatā ir evaņģēlija tekstos balstīta vēsts par Kristus ciešanām, nāvi un augšāmcelšanos. Mūsdienīgi un dzīvi apliecinoši šī mūzika skan Latvijas Radio kora un starptautiska mūziķu ansambļa sniegumā izcilā dāņu diriģenta un klavesīnista Larsa Ulrika Mortensena vadībā.
„Es domāju, ka mums jāizmirst, ka Bahs rakstīja šo mūziku saviem lakabiedriem sava laika mūzikas valodā. Mans mērķis ir radīt šodienas cilvēkiem tādu pārdzīvojumu, kurā šis fantastiskais stāsts un mūzika liktos tikpat svaigi un moderni, kādi patiesi ir,” saka diriģents.
„Viss šis ciešanu laiks kopā ar Baha mūziku rada vienreizēju sajūtu, Es baidos to saukt par laimi, bet tas ir kas pirmreizējs Mēs kopā ar kori kaut mazu brīdi varējām justies kā nozīmīgs punkts Eiropas kultūras kartē. Došanās pie šī ģēnija īstenībā ir katra mākslinieka ceļš visas radošās dzīves garumā,” atzīst Radio kora vadītājs Sigvards Kļava.
Salīdzinot ar citām Baha pasijām, „Jāņa pasija” ir daudz dramatiskāka. Tas ir gandrīz kā iestudēt operu. Mūziķim jābūt kā labam aktierim, kas ievelk klausītāju šajā brīnišķīgajā stāstā un liek just tam līdzi.
