Laikmetīgo sakrālo mūziku Rīgas Domā atskaņos Latvijas Radio koris un orķestris „Sinfonietta Rīga”, kā arī solisti – altiste Liene Kļava un dziedātāja Ieva Parša. Programmas idejas autors ir Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava.
Komponistu triādē – klusuma balsu pasaulslaveni apdziedātāji. Rezignēts, sāpīgs un vienlaikus mierinošs ir gruzīnu autors Gija Kančeli, kura daiļradei raksturīgos spējos dinamikas kontrastus šoreiz izbaudīsim skaņdarbos „Caris mere”, „Einmal” un „Exil”.
“Kad baznīcā, sinagogā vai mošejā nenotiek dievkalpojums, tajā valda īpašs klusums. Es vēlos pārvērst šo klusumu mūzikā,” saka Kančeli.
Visā pasaulē atzītā igauņu zvaniņtehnikas meistara Arvo Perta meditatīvo rokrakstu pārstāvēs motetes „Da pacem Domine” un „Salve Regina”, kā arī “Svētceļnieku dziesma”, kas sacerēta 1984. gadā – četrus gadus pēc tam, kad Perts emigrēja no PSRS uz Vāciju – un veltīta igauņu kinorežisoram Grigorijam Kromanovam (1926–1984), ar kuru Perts sadarbojās kino jomā. Visubeidzot Pēteris Vasks, no kura darbiem Sigvards Kļava izvēlējies Mesas daļu „Agnus Dei” (“Dieva Jērs”) un rimti, rāmi ritošo Tēvreizi jeb „Pater noster”, kas tik maiga kā mierinājums.
Biļetes uz koncertu Rīgas Domā nopērkamas „Biļešu paradīzes” kasēs.
Baroka orķestris „Collegium Musicum Riga” un baroka koris „Collegium Choro Musici Riga” diriģenta Māra Kupča vadībā, kā arī kontrtenors Sergejs Jēgers, soprāns Monta Martinsone un tenors Viesturs Jansons Lielās piektdienas vakarā aicina uz Rīgas Jauno Svētās Ģertrūdes baznīcu, lai piedāvātu saviem klausītājiem skaistu un mūsdienās reti atskaņotu baroka mūzikas pērli - ģeniālā baroka mūzikas lielmeistara Georga Frīdriha Hendeļa ciešanu laikam sacerēto skaņdarbu „Brokes pasija”. Visdrīzāk skaņdarbs nekad iepriekš Rīgā un citviet Latvijā nav atskaņots, kas mūzikas gardēžiem un ikvienam kultūras interesentam noteikti būs saistoši.
Baroka laika pasijas parasti saista ar J.S. Baha vārdu, savukārt Georga Frīdriha Hendeļa muzikālais mantojums lielākoties tiek saistīts ar operu un oratoriju daiļradi, aizmirstot, ka G.F. Hendelis pasijas rakstījis vēl pirms Baha slavenajiem opusiem.
„Brokes pasija” ir otrā un pēdējā Hendeļa pasija, ko komponists sarakstījis 1716. gadā. Turklāt tieši Johans Sebastians Bahs diriģējis Hendeļa sarakstīto „Brokes pasiju” un tādējādi mācījies no Hendeļa darbiem. Par skaņdarba tekstu ņemts vācu dzejnieka Bertolda Heinriha Brokes darbs „Par pasaules grēkiem spīdzinātais un mirušais Jēzus” (1712), kurā nav izmantots nekas no evanģēlistu tekstiem, bet gan brīvā dzejas formā izstāstīts Bībeles sižets. Koncertā teksts tiks projicēts uz ekrāna, sniedzot klausītājiem iespēju pilnībā izdzīvot šo seno stāstu.