Kultūra

Koris "Latvija" svin 75. jubileju

Kultūra

Filmas "Homo Novus" režisore: Anšlava Eglīša spēks ir viņa sirsnībā un pašironijā

Par koncertu "Bahs un Vasks"

Lielajā Piektdienā – Baha un Vaska mūzikas dialogs

Viens no vērienīgākajiem Lieldienu koncertiem šogad būs Latvijas Radio kora un orķestra “Sinfonietta Rīga” koncerts Rīgas Domā, kas notiks Lielajā Piektdienā. Koncertam dots nosaukums „Bahs un Vasks”, kas nozīmē, ka tajā varēs dzirdēt dialogu starp vācu ģēnija Johana Sebastiana Baha un pašmāju garīgā domātāja Pētera Vaska mūzikas valodām.

Pirms pāris gadiem Latvijas Radio koris Lieldienas sagaidīja ar grandiozo projektu – visu Baha pasiju atskaņojumu, par to izpelnoties arī Lielo Mūzikas balvu.

Šajās Lieldienās kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava izlolojis programmu, kurā pamīšus ar Baha Pasiju noslēdzošajiem koriem skanēs Vaska mūzika.

No Vaska koncertam izraudzīta mūzika, sākot no klusas apceres, kāda tā ir kompozīcijā „Klusuma auglis” ar Mātes Terēzes vārsmām, līdz mierpilnai lūgšanai un augšāmcelšanās gavilēm Vaska jaunākajos opusos ”Gloria” un „Mans Kungs un Mans Dievs”.

Vaska kompozīcijas skanēs pamīšus ar Baha mūziku, veidojot gan dialogu, gan jautājumu un atbilžu struktūru, ieceri raksturo Kļava. „Ja mēs redzam Baha mūziku kā paša Visaugstākā vai Universa valodas zīmi, tad Pēteris Vasks caur un caur ir mūsu cilvēka ļoti stipra zīme.

Es mēģināšu veidot šo dialogu starp to mūzikas valodu, caur kuru mēs iegrābjamies mūsu saknēs, mūsu zemē un saucam pēc palīdzības, un atbilde būs caur Baha mūziku. Kaut kāds tāds tas dialogs – mēs un tas viss Lielais,” stāsta Kļava.

Baha mūziku Kļava dēvē par visu mūziku mūziku. Saskarsme ar to ir nebeidzams ceļš, un ikreiz tā piedāvā arvien jaunas atklāsmes un garīgus dziļumus. Šoreiz koncertā Kļava tos aicinās atklāt, atskaņojot tieši pēdējos korus un korāļus no Baha pasijām.

„Tā lielā sajūta bija – Pasiju pēdējie kori – tās ir šūpuļdziesmas, un šūpuļdziesmas gan lielajā filozofijā, Baha vai dievišķajā tvērumā, gan arī mūsu tradicionālajā kultūrā ir tas starpstāvoklis, kad mēs pārejam no viena stāvokļa otrā,” norāda Kļava. “Ne velti mūsu šūpuļdziesmās parādās pelīte, kas ir kā medijs, kas savieno to pasauli ar šo pasauli. Arī šis šūpuļdziesmas stāvoklis bija tieši tas, ko es gribēju parādīt Lielās Piektdienas kontekstā, ka tas ir ļoti, ļoti būtisks brīdis. Bahs Pasijās pavada Jēzu ar „ar labu nakti” novēlēšanas sajūtu,” skaidro diriģents.

Kļava arī atzīst – viņam pat mazliet neiederīgi šķiet šos garīgos piedzīvojumus ar Baha un Vaska mūziku dēvēt par koncertiem, jo –

lai tie patiešām izskanētu piepildīti, ļoti svarīga ir klausītāju jūtība, līdzdalība un gatavība ļauties dziļumam.

Šai saistībā diriģents, kurš uzstājies daudzviet pasaulē, visatzinīgākos vārdus velta tieši Latvijas publikai. „Teikšu bez nekādas kautrēšanās, ka mūsu publika ir visvisjaudīgākā pasaulē. Noteikti. Latvijas mūziķi pašlaik iespaido arī pasaules mūziku, un arī par to lielā mērā mēs esam pateicību parādā mūsu klausītājiem, kas neatļauj mums halturēt, atražot. Mūsu publikai ir vērts kalpot, nav nekā lielāka un skaistāka par to,” Latvijas sabiedrību uzteic Kļava.

Latvijas Radio kora un orķestra “Sinfonietta Rīga” koncerts „Bahs un Vasks” Kļavas vadībā notiks Lielajā Piektdienā Rīgas Domā, tajā muzicēs arī ērģelniece Ilze Reine.

Lielajā Piektdienā koncerti skanēs arī Rīgas Svētā Pētera baznīcā un Jāņa baznīcā, Liepājas koncertzālē Māra Sirmā vadībā notiks vērienīgs Svena Dāvida Sandstrēma „Mesijas” atskaņojums, bet Dzintaru koncertzālē Jāņa Liepiņa vadībā izskanēs Džona Ratera „Rekviēms”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti