Rīta Panorāma

Intervija ar Igo

Rīta Panorāma

Telefonintervija ar Valdi Keri

Bernsteins un Geršvins – Profesionālā pūtēju orķestra "Rīga" skanējumā

Lielajā ģildē skanēs Bernsteina un Geršvina fantāzijas orķestrim

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Lielajā ģildē 30. oktobrī notiks koncerts „Bernsteins un Geršvins”, kurā orķestris „Rīga” atskaņos abu pasaulslaveno komponistu skaņdarbus. Diriģents Mārtiņš Ozoliņš šim koncertam izvēlējies tieši orķestra mūziku, nevis tradicionālos vokālos opusus, tāpēc skanēs Leonarda Bernsteina Simfoniskās dejas no mūzikla „Vestsaidas stāsts” un svīta „Ostā”, kā arī Džordža Geršvina simfoniskā poēma „Amerikānis Parīzē”.

Koncerta viesis – solists Dž. Geršvina "Rapsodijā blūza stilā" būs pianists, starptautisko konkursu laureāts Artūrs Cingujevs.

Simfoniskās dejas ir klausītāju iemīļotā mūzikla „Vestsaidas stāsts” pirmā cēliena fragments, kas koncertu programmās bieži tiek ietverts kā atsevišķs koncertskaņdarbs. Aranžētāja Pola Lavendera versijā, kas arī tiks atskaņota koncertā 30. oktobrī, ir šādas daļas: Prologs, Somewhere, Skerco, Mambo, Ča-ča, Tonija un Marijas satikšanās aina, Cool, Fūga, Rumble. Šī ir jauna aranžija Bernsteina mūzikai, kurā izmantotas visas skanējuma iespējas, ko sniedz 21. gadsimta simfoniskais pūtēju orķestris.

Līdzās tiks atskaņota arī Bernsteina svīta “Ostā”, kas Latvijā ir mazāk pazīstams opuss. Šo skaņdarbu Leonards Bernsteins radīja 1955. gadā – tūlīt pēc tam, kad tika demonstrēta režisora Elijas Kazana filma “Ostā” (On the Waterfront) ar Bernsteina mūziku. Bernsteina biogrāfs Hamfrijs Bartons savulaik rakstīja, ka skaņdarbs „Ostā” pēc būtības varētu tikt uztverts kā 20. gadsimta ekvivalents Lista simfoniskajām poēmām vai Čaikovska uvertīrai-fantāzijai “Romeo un Džuljeta”.  Lai arī nosaukumā komponists minējis vārdu “svīta”, tomēr tas ir viendaļīgs skaņdarbs, kurā filmas galvenās melodijas piedzīvo daudzas metamorfozes, saglabājot filmas notikumu hronoloģisko plūsmu.

Koncerta „Bernsteins un Geršvins” programmā ir ietverti arī divi izcili Džordža Geršvina skaņdarbi. Poēmu „Amerikānis Parīzē” Geršvins sacerēja 1928. gadā, iedvesmojoties no šajā brīnišķajā pilsētā pavadītā laika. Tas ir programmatisks stāsts, kurā atspoguļojas gan Parīzes taksometru radziņu skaņas, gan pastaigas un pilsētas atmosfēra. Komponists pats „Amerikāni Parīzē” saucis par „rapsodisku baletu”.

Dž. Geršvina visslavenākajā skaņdarbā „Rapsodija blūza stilā” diriģents Mārtiņš Ozoliņš un pianists Artūrs Cingujevs veidos pavisam jaunu interpretāciju, jo šī būs pirmā reize, kad mākslinieki uzstāsies kopā uz vienas skatuves. Ieskatoties Rapsodijas vēsturē, atklājas interesants fakts, ka oriģināli 1924. gadā šis skaņdarbs ticis sacerēts solo klavierēm ar otro klavieru pavadījumu.

Aranžētājs Ferde Grofe vēlāk izveidoja pavadījuma versiju Pola Vaitmena džeza orķestrim desmit mūziķu sastāvā, kas pirmatskaņoja „Rapsodiju blūza stilā” ar pašu komponistu – Džordžu Geršvinu pie klavierēm. Tikai 1942. gadā radās redakcija ar simfoniskā orķestra pavadījumu. 30. oktobra koncertā dzirdēsim amerikāņu komponista un diriģenta Donalda Hansbergera aranžējumu, kas veidots, balstoties uz oriģinālo 1924. gada instrumentāciju. Aranžētājam ir izdevies izcelt daudzas interesantas džeza nianses un tembrus, kuri ir izzuduši akadēmiskajā un vairāk piegludinātākajā simfoniskajā versijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti