Korngolda koncertā soliste būs latviešu vijolniece Kristīne Balanas, kura ir viena no visstraujāk plaukstošajiem talantiem uz pasaules skatuvēm. Viņa saņēmusi Latvijas Lielo mūzikas balvu kategorijā “Gada jaunais mākslinieks”, absolvējusi prestižo Londonas Karalisko Mūzikas akadēmiju un Hansa Eislera Mūzikas augstskolu. Kā soliste uzstājusies ar pasaules klases orķestriem – Londonas filharmonisko orķestri, Bavārijas Radio simfonisko orķestri, Parīzes kamerorķestri u. c. Uzreiz pēc piektdienas koncerta Rīgā Kristīne dosies uz Ņujorku, kur 16. martā slavenajā Kārnegija zālē atskaņos Mendelszona Vijolkoncertu Remažorā un Arvo Perta “Fratres”.
Pie diriģenta pults stāsies jaunais latviešu diriģēšanas talants Jānis Liepiņš, kuru ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (LNSO) saista jau vairākkārtēja veiksmīga sadarbība – 2012. gadā Jānis Liepiņš programmā ar LNSO kārtoja diplomeksāmenu, absolvējot Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmiju. Savukārt 2015. gada nogalē Jāņa Liepiņa vadībā spoži izskanēja “LNSO Vecgada koncerti” kopā ar maestro Raimondu Paulu un dziedātājiem. Kopš 2014./2015. gada sezonas Liepiņš ir Latvijas Nacionālās operas un baleta diriģents; viņš iestudējis izrādes “Karmena”, “Izvirtības hronika”, “Sikspārnis”, diriģē “Madama Butterfly”, “Klīstošo holandieti”, baletus “Antonija#Silmači”, “Romeo un Džuljeta”. “Raimonda”, “Bajadēra” u. c.
Šī gada februārī Jāņa Liepiņa vadībā tiek pirmizrādīts Italo Montemeci un Rudžero Leonkavallo opervakars “Burvestība. Pajaci”. No 2012. līdz 2018. gadam Liepiņš vadījis vienu no Latvijas labākajiem koriem “Kamēr…”, ar kuru regulāri devās koncertturnejās ārpus Latvijas un ieguva balvas visprestižākajos Eiropas koru konkursos.
Piektdienas koncertā izskanēs arī kinomūzikas “krusttēva” Ēriha Volfganga Korngolda Vijolkoncerts. 1934. gadā slavenais režisors Maksis Reinharts uzaicināja Korngoldu uz Holivudu, lai viņš pielāgotu Mendelszona mūziku Reinharta filmai “Sapnis vasaras naktī”. Komponista gaitas Holivudā nepalika nenovērtētas – 1939. gadā Korngolds ieguva prestižo ASV Kinoakadēmijas balvu “Oskars” par mūziku filmai “Robina Huda piedzīvojumi” (1938). Pateicoties Korngoldam, mūzikas komponēšana filmām kļuva par godājamu profesiju, un drīz tajā iesaistījās arī citi starptautiski atzīti komponisti.
Vijoļkoncerts ir viens no koncertmūzikas paraugiem, ko Korngolds sacerēja, lai iedomātajiem vai reālajiem skeptiķiem pierādītu, ka Holivudas skaistumu ir iespējams īstenot smalkā kompozīcijas tehnikā. Jāatzīst, ka Kornglods jau agrīni tika atzīts par brīnumbērnu – deviņu gadu vecumā sacerējis kantāti, kas atstāja spēcīgu iespaidu uz Gustavu Māleru, bet 11 gadu vecumā sacerēto baletu “Sniegavīrs” iestudēja Vīnes Galma operā, un panākumi bija sensacionāli. Komponista slavenākais opuss – opera “Mirusī pilsēta” – tapa, kad jauneklim bija 23 gadi.
Koncerta pirmajā daļā dzirdēsim arī amerikāņa Čārlza Aivsa “Neatbildēto jautājumu”. Tas tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta modernisma nozīmīgākajiem skaņdarbiem, pārliecinoši norādot uz komponista vēlmi iedziļināties mākslas un esības būtībā, nevis tikai meklēt līdz tam nebijušus muzikālos paņēmienus. Aivss uzskatīja, ka cilvēka gars kopā ar visu pārējo dabu tiecas uz perfekciju un katra indivīda ceļš ir daļa no visas cilvēces ceļa.
Skaņdarbs sastāv no trim slāņiem: skaista harmoniju raksta stīginstrumentos (“druīdu klusēšana”), uzstājīga, harmonijā neiederīga trompetes solo (“mūžīgais jautājums par eksistenci”) un koka pūšaminstrumentu kvarteta (“iespējamās atbildes”). Skaņdarbs beidzas ar trompetes solo, kas simbolizē jautājumu, uz kuru nav atrasta “pareizā” atbilde, tādējādi filozofiski apgalvojot to, ka jautājums vienmēr būs spēcīgāks par atbildi. Pats komponists vienmēr svārstījies starp biznesa vilinājumu un vēlmi nodarboties ar mūziku, spožas muzikālās karjeras priekšvakarā nezināmu iemeslu dēļ novēršoties no profesionālā mūziķa ceļa un 24 gadu vecumā pēc studijām Jeila Universitātē kļūstot par klerku dzīvības apdrošināšanas firmā.
1907. gadā kopā ar kādu Džulianu Mairiku Aivss nodibina tobrīd plašāko apdrošināšanas kompāniju ASV, kas uzplaukst, pateicoties Aivsa neparastajām un ļoti veiksmīgajām biznesa idejām. Tomēr ārpus darba laika Aivss turpina komponēt. Kā raksta Alekss Ross, “Aivsa attieksme pret mūziku bija gluži citāda nekā viņa attieksme pret apdrošināšanas aģenta darbu; viņam patika iztēloties tādu pasauli, kur mūzika varētu eksistēt brīvi, kur to nevajadzētu pārdot un pirkt.”
Koncerta otrā daļa tiks veltīta franču komponista Sezāra Franka Simfonijai reminorā, kas ir komponista radošā mūža vainagojums. Tā veltīta komponista audzēknim Anrī Diparkam, kurš pārtrauca komponēšanu, lai pievērstos ģimenei un gleznošanai, daļēji dzīvojot iedomu pasaulē. Simfonija reminorā sastāv no trīs daļām, un tās finālā iekomponētas iepriekšējo daļu tēmas, taču, kā raksta Franks, “tie nav citāti, es tiem piešķīru pavisam jaunu elementu lomu”.
Kā ierasts pirms koncerta, Lielās ģildes Minsteres zālē plkst. 18.18 sāksies Oresta Silabrieža vadītās “Pirmskoncerta sarunas”, kur viešņa šoreiz būs koncerta soliste Kristīne Balanas. Abi apspriedīs, vai Ēriha Volfganga Korngolda Holivudas kinomūzikas nervs saklausāms komponista Vijolkoncertā, kuru vēlāk varēs dzirdēt koncertā.
Biļetes uz koncertu “LNSO, Kristīne Balanas un Jānis Liepiņš” nopērkamas Lielās ģildes un “Biļešu paradīzes” kasēs, kā arī internetā.
