"Leonīda Hrabovska opusā ''Concerto Misterioso'' caur folkloras motīviem iekodēts veltījums ukraiņu gleznotājai Katerinai Bilokurai, kuras darbus reiz apjūsmojis Pablo Pikaso, bet rituālās skaņugleznas ornamentiem līdzās stāsies pasaules traģiskā skaistuma apjausma Oļeha Kivas un Valentīna Silvestrova nošurakstos," koncerta programma ieskicēta pasākuma aprakstā.
Mirklis, kad mēģinājumā ukraiņu diriģente Natālija Ponomarčuka ar orķestri "Sinfonietta Rīga" atskaņo sava tautieša, ukraiņu mūsdienu komponista Oļeha Kivas kamerkantāti ar poētisko nosaukumu "Rudens tik skaists", šķiet, diriģente domās atgriežas Kijivā – pie sava Ukrainas Nacionālās filharmonijas Kijivas kamerorķestra. Arī viņi pavisam nesen piedzīvoja apšaudi. "Krievija uz mums izšāva raķetes, un viena nokrita ļoti tuvu filharmonijai. Es nofotografēju atmiņai. Un pēc piecām dienām ukraiņi to visu jau bija sakopuši – uzlēja jaunu asfaltu," teic diriģente.
"Šobrīd ir ļoti skaists un krāsains rudens un eksplozijas vietu vairs neredz. Parkā skan mūzika, un ukraiņi visi kā viens stāv un krīt par Ukrainas nākotni, un es esmu kopā ar viņiem."
Natālija Ponomarčuka (1969) ir viena no redzamākajām savas paaudzes ukraiņu diriģentēm. Plaša ir viņas radošās darbības ģeogrāfija dzimtenē, bieži radošas sadarbības projektos māksliniece dodas arī ārpus savas valsts robežām. 2001. gadā Natālija Ponomarčuka ieguva Ukrainas Nopelniem bagātās mākslinieces titulu. No 2003. līdz 2020. gadam viņa bijusi Dnipro Akadēmiskā simfoniskā orķestra galvenā diriģente, no 2009. līdz 2011. gadam diriģējusi Ukrainas Nacionālo simfonisko orķestri, bet no 2007. līdz 2009. bijusi kamerorķestra "Київська камерата" mākslinieciskā vadītāja. Ponomarčuka regulāri sadarbojusies arī ar citiem nozīmīgiem Ukrainas orķestriem – Odesas Nacionālo simfonisko orķestri un Ļvivas Akadēmisko simfonisko orķestri. Kopš 2020. gada rudens viņa ir Ukrainas Nacionālās filharmonijas Kijivas kamerorķestra galvenā diriģente.
Kā viesdiriģente Natālija Ponomarčuka regulāri viesojusies daudzās koncertzālēs Eiropā: Madridē – Teatro Real, Auditorio Nacional un Teatro Zarzuela, Barselonas Palau de la Musica Catalana, Akoruņas Teatro Colon, Karalienes Sofijas mākslu pilī Valensijā, Bilbao koncertzālē, Sansebastjanas Kursaal, Santjago Auditorio de Galicia, Lisabonas Teatro Monumentale un Porto Casa da Musica, Milānas Sala Verdi Conservatorio, Varšavas Kongresu zālē, Saloniku koncertzālē un Prezidenta Simfoniskā orķestra koncertzālē Stambulā.
Ponomarčuka sadarbojusies ar tādiem orķestriem kā Brazīlijas Espiritu Santu štata simfonisko orķestri, Stambulas Valsts simfonisko orķestri, Bilkentas simfonisko orķestri un Prezidenta simfonisko orķestri, Saloniku Valsts simfonisko orķestri, kā arī Igaunijas Nacionālo simfonisko orķestri un Lietuvas Nacionālo simfonisko orķestri.
