Kaspars Bumbišs (1990) absolvējis Kokneses mūzikas skolu, kur mācījies pedagoģes O. Smeļņakas klasē. Mācības turpinājis Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā, kur apguvis klavierspēli pie pedagoģes L. Prūses. Šobrīd studē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā prof. J. Maļecka klavieru klasē. Piedalījies IX un X Siguldas Starptautisko latviešu jauno mūziķu meistarkursos. 2013. gadā starptautiskā projekta „Crossing Keyboards" ietvaros muzicējis Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijā. Piedalījies vairākos Latvijas mēroga festivālos un konkursos, bet Valsts konkursā "Jaunais pianists" 2010. gadā ieguvis II vietu. Konkursa pirmajā kārtā Kaspars atskaņos Johana Sebastiāna Baha Prelūdiju un fūgu do minorā, Friderika Šopēna Etīdi op. 10 nr. 12, Jāzepa Vītola Intermeco un prelūdiju, Aleksandra Skrjabina Etīdi op. 8 nr. 12 un Jāzepa Vītola Etīdi op. 25.
Roksana Kenžejeva (1988) mācījusies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā pie pedagoģes D. Attes, bet kopš 2009. gada studē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā prof. A. Zandmaņa klavieru klasē. Pašlaik Roksana ir maģistrantūras studente. Viņa aktīvi muzicē gan kā soliste, gan kā kamermūziķe ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs – Vācijā, Kiprā, Igaunijā, Somijā u. c. Vairāku starptautisko un nacionālo konkursu laureāte. Piedalījusies meistarklasēs pie tādiem pianistiem kā D. Baškirovs, D. Merlē, L. Veinmā, A. Ļubimovs, A. Bondurjanskis, F. Molls, N. Fedorenko un daudziem citiem. Jāzepa Vītola 6. starptautiskā pianistu konkursa 1. kārtā viņa izpildīs Johana Sebastiāna Baha Prelūdiju un fūgu rediēz minorā, Sergeja Rahmaņinova "Etīdi gleznu" op. 39 nr. 3, Friderika Šopēna Etīdi op. 25 nr. 10 un Jāzepa Vītola Astoņas miniatūras klavierēm.
Zane Rubesa (1991) klavierspēli sākusi apgūt 7 gadu vecumā Jelgavas mūzikas vidusskolā pie pedagoģes S. Audres. Kopš 2011. gada studē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā prof. A. Zandmaņa klavieru klasē. Ieguvusi laureāta nosaukumu gan kā soliste, gan kameransambļu dalībniece nacionālas nozīmes un starptautiskos konkursos Latvijā, Lietuvā un Krievijā. Piedalījusies Austrumu Mūzikas festivālā un vasaras akadēmijā Grīnsboro (ASV, 2010) un Baltijas valstu un Somijas kopīgi rīkotajā mūzikas augstskolu projektā „Crossing Keyboards" (2013). Piedalījusies meistarklasēs pie tādiem pianistiem kā D. Baškirovs, V. Nosina, Dž. Džils un citiem. Vairākkārt uzstājusies kopā ar Jelgavas kamerorķestri. Viņas izpildījumā konkursa 1. kārtā dzirdēsim Johana Sebastiāna Baha Prelūdiju un fūgu fadiēzminorā, Ģerģa Ligeti Etīdi nr. 10 „Der Zauberlehrling", Ferenca Lista Transcendentālo etīdi Feux follets, Jāzepa Vītola Prelūdiju op. 19 nr. 1 un Jāzepa Vītola „Carmina".
Sintija Šteinkopfa (1990) mūzikas studijas sākusi 4 gadu vecumā. Mācījusies Jelgavas mūzikas vidusskolā pie pedagoģes M. Krūmiņas no sagatavošanas klases līdz pat vidusskolas beigām. Guvusi atzinību Latvijas un starptautiska mēroga konkursos – "Talants Latvijai" (2006, I vieta), diplomande Starptautiskajā B. Smetanas konkursā Pilzenē (Čehija, 2006). Piedalījusies arī Starptautiskajā pianistu konkursā Osijekā (Horvātija, 2009). Sintija aktīvi koncertē gan kā soliste, gan kamermūziķe. Regulāri papildina prasmes dažādās meistarklasēs pie Latvijas un ārzemju pedagogiem. Pašlaik studē prof. A. Zandmaņa klavieru klasē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Konkursa pirmajā kārtā Sintija atskaņos Johana Sebastiāna Baha Prelūdiju un fūgu Dodiēzmažorā, Nikolo Paganīni – Franča Lista Etīdi nr. 6, Sergeja Rahmaņinova "Etīdi gleznu" op. 39 nr. 1 un Jāzepa Vītola "Desmit latviešu tautas dziesmas".
Antoņina Suhanova (1991) absolvējusi Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolu 2011. gadā, kur mācījusies pie pedagoģes G. Božas. Daudzu nacionālas nozīmes un starptautisko konkursu laureāte Igaunijā, Slovākijā, Itālijā, Spānijā un Francijā. Kā soliste uzstājusies ar Tallinas kamerorķestri, Latvijas Filharmonijas kamerorķestri un Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (diriģents A. Nelsons). 2011. gadā pārstāvējusi Latviju jauno mūziķu III Starptautiskajā klasiskās mūzikas festivālā "Uzlecošās zvaigznes" Maskavas Kremlī, kur uzstājusies ar pasaulslaveno kamerorķestri "Maskavas virtuozi" (diriģents V. Spivakovs). Piedalījusies meistarklasēs pie D. Merlē, P. Robertsa, N. Ogavas un D. Baškirova. Pašlaik studē prof. J. Kalnciema klavieru klasē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kā arī Gildholas Mūzikas un Drāmas skolā pie prof. R. O'Horas. Jāzepa Vītola 6. starptautiskā pianistu konkursa 1. kārtā viņa izpildīs Johana Sebastiāna Baha Prelūdiju un fūgu sibemolminorā, Sergeja Rahmaņinova "Etīdi gleznu" op. 39 nr. 1, Ferenca Lista Transcendentālo etīdi „Feux follets", Jāzepa Vītola Prelūdiju op. 19 nr. 2, Jāzepa Vītola Etīdi op. 26 nr. 1 un Jāzepa Vītola "Valsi kaprīzi".
Dainis Tenis (1992) klavierspēli apguvis Pārdaugavas mūzikas skolā pie pedagoģes S. Docītes. 2007. gadā ieguvis augstāko atzinību konkursā "Talants Latvijai". Mācības turpinājis Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā pie pedagoģes G. Božas. Uzvarējis vairākos starptautiskos pianistu konkursos, tostarp „Musica Insieme" Venēcijā, Barletas pilsētas konkursā Itālijā un citos. Piedalījies tādu slavenu pianistu kā V. Goldbergs, D. Merlē un D. Baškirovs meistarklasēs. Īpašu uzmanību Dainis Tenis izpelnījies Tores Ratti pianistu konkursā Dženovā, Itālijā – viņš tika uzaicināts piedalīties konkursa žūrijā un nākamos trīs gadus sniegt solokoncertus Dženovā. 2012. gadā Teodora Reitera fonds piešķīris Dainim "Gada mūziķa" nosaukumu. Kopš 2011. gada Dainis Tenis studē prof. J. Kalnciema klavieru klasē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Baltijas valstu un Somijas starptautiskā projekta Crossing Keyboards ietvaros koncertējis Tallinā, Viļņā un Helsinkos. Brīvajā laikā Dainis komponē un aranžē. Konkursa pirmajā kārtā Dainis atskaņos Johana Sebastiāna Baha Prelūdiju un fūgu la minorā, Friderika Šopēna Etīdi op. 25 nr. 12, Sergeja Rahmaņinova "Etīdi gleznu" op. 39 nr. 5 un Jāzepa Vītola "Meditāciju", Impromptu un Prelīdi no cikla "Četri skaņdarbi".
Edgars Tomševics (1988) mācījies Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolā pie pedagoģes A. Poļanskas un Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolā pie pedagoģes A. Pāžes. 2012. gadā ieguvis bakalaura grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur studējis prof. S. Osokina klavieru klasē. Vairāku nacionālas nozīmes un starptautisku konkursu laureāts. Piedalījies daudzu izcilu pianistu, tostarp A. Zandmaņa, M. Voskresenska, A. Ļubimova, R. O'Horas, meistarklasēs. Pašlaik Edgars studē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistrantūrā. Viņa izpildījumā konkursa 1. kārtā dzirdēsim Johana Sebastiāna Baha Prelūdiju un fūgu mi minorā, Ģerģa Ligeti Etīdi nr. 10 Der Zauberlehrling, Kloda Debisī Etīdi „Pour les degrés chromatiques", Friderika Šopēna Etīdi op. 10 nr. 4 un Jāzepa Vītola Variācijas par latviešu tautasdziesmu "Ej, saulīte, drīz pie Dieva".
Marija Truhanova (1992) klavierspēli sākusi mācīties 4 gadu vecumā. Pēc Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas absolvēšanas Marija tika uzņemta Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Viņa piedalījusies daudzu ievērojamu pianistu meistarklasēs, tostarp pie A. Mndojanca, A. Sevidova, D. Joffes un D. Vaimana, L. Roščina, T. Aļihanova, T. Ogaņezova, I. Krasotina, D. Merlē, S. Lēmsteda, N. Gridņeva un citiem. Marija piedalījusies vasaras akadēmijā "Jaunie vārdi" Krievijā, kā arī jauno klasiskās mūzikas izpildītāju festivālā Tnjre, Armēnijā, kur viņa izpelnījās godu uzstāties kopā ar Armēnijas filharmonisko orķestri. Marija Truhanova uzvarējusi vairākos konkursos Latvijā un ārvalstīs, uzstājusies Igaunijā, Krievijā, Spānijā, Čehijā, Francijā, Armēnijā un Lietuvā. Jāzepa Vītola 6. starptautiskā pianistu konkursa 1. kārtā viņa izpildīs Johana Sebastiāna Baha Prelūdiju un fūgu dodiēzminorā, Sergeja Rahmaņinova "Etīdi gleznu" op. 39 nr. 1, Friderika Šopēna Etīdi op. 25 nr. 12, Jāzepa Vītola "Siluetu" op. 38 nr. 1 un Jāzeps Vītols "Viļņu dziesmu" op. 41 nr. 2.
Zane Volberga (1989) mācījusies Rīgas 1. mūzikas skolā. No 2002. līdz 2009. gadam – Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā pie pedagoģes S. Jalaņeckas. Kopš 2009. gada Zane studē prof. S. Osokina klavieru klasē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. 2013. gadā Zane ieguvusi bakalaura grādu un turpina studijas maģistrantūrā. Zane regulāri uzstājas kā soliste un koncertmeistare, kā arī piedalās dažādos starptautiskos projektos. Piedalījusies M. Voskresenska, F. Molla, A. Nēbela, M. Tecas, H. Tinnija, J. Karnaviča un daudzu citu izcilu pianistu meistarklasēs. Konkursa 1. kārtā viņas izpildījumā dzirdēsim Johana Sebastiāna Baha Prelūdiju un fūgu dodiēzminorā, Sergeja Rahmaņinova "Etīdi gleznu" op. 39 nr. 6, Nikolo Paganīni – Franča Lista Etīdi nr. 2, Jāzepa Vītola Prelūdiju op. 19 nr. 1, Etīdi op. 26 nr. 1 un "Valsi kaprīzi".
Jāzepa Vītola starptautiskais pianistu konkurss ir prestižākais un ar plašāko starptautisko skanējumu no visiem Latvijas mūzikas konkursiem. To apliecina fakts, ka vairāki iepriekšējo konkursu uzvarētāji kļuvuši par Latvijā un ārzemēs atzītiem māksliniekiem. Viņu vidū ir pianisti Antons Ļahovskis (Grand Prix, 2008), Andrejs Osokins (1.vieta, 2008), Juris Žvikovs (Grand Prix, 1993), Jevgeņijs Samoilovs (1.vieta, 1993), Sanita Šablovska (1.vieta, 1997), kā arī Raimonds Petrauskis, Sandra Jalaņecka, Jānis Zilbers, Viktors Ritovs u. c.
Šīgada Jāzepa Vītola starptautiskajā pianistu konkursā būs plašs citvalstu pianistu loks. Konkursā piedalīsies dalībnieki no Ēģiptes, Japānas, Somijas, Ungārijas, Polijas, Ukrainas, Krievijas, Lietuvas, Igaunijas un, protams, arī no Latvijas. Konkursa trešajā kārtā konkursantu sniegumā varēsim baudīt Mocarta, Bēthovena, Šopēna, Rahmaņinova un citu mūzikas dižgaru skaistākos klavierkoncertus. Trešās kārtas koncertos un laureātu koncertā jaunajiem un talantīgajiem pianistiem pievienosies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā.
Pirmais Jāzepa Vītola vārdā nosauktais konkurss notika jau 1989.gadā PSRS mērogā. Tajā pirmo vietu ieguva pašlaik Vācijā dzīvojošā pianiste Sana Villeruša. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas konkurss ieguva starptautisku statusu, un kopš 1993. gada tas ir noticis arī 1997., 2002. un 2008.gadā. Jāzepa Vītola starptautiskais pianistu konkurss ir kļuvis par svarīgu un neatņemamu Latvijas kultūras dzīves sastāvdaļu, un šogad tā norisi sevišķi rotā Jāzepa Vītola 150. jubilejas svinību konteksts.
