Kristīnes Balanas un Andreja Osokina ceļš mūzikā aizsācies Latvijā, bet ideja par dueta izveidošanu radusies Lielbritānijā, kopā studējot Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā. Dueta repertuārā ir dažādu stilu un laikmetu mūzika, taču īpašu uzmanību Kristīne Balanas un Andrejs Osokins pievērš latviešu mūzikas popularizēšanai pasaulē.
Kristīne Balanas ir Bekingemas universitātes rezidējošā māksliniece. Bērnībā izbaudījusi ielu muzikantes piedzīvojumus, ar ģimeni, dziedot rokenrolu, apbraukājusi visu Latviju, bet šogad ar izcilību absolvējusi Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas maģistrantūru. Šī gada sākumā Kristīne Balanas debitēja Bārbikena centrā, kur viņa kopā ar orķestri "Maskavas virtuozi" atskaņoja Franča Šūberta Rondo la mažorā. "Šajā koncertā man bija gods spēlēt paša Stradivari instrumentu - labāko no Londonas Karaliskās akadēmijas instrumentiem. Arī orķestrim bija uzticēti vēsturiskie instrumenti no Londonas un Maskavas instrumentu kolekcijām. Skatuve bija apdrošināta par žilbinošu summu, bet par drošību gādāja vīri no specdienestiem," intervijā "Klasikai" stāsta Kristīne Balanas. Viņas rīcībā šobrīd ir Galjano vijole, ko aizdevis privāts sponsors. Viņa ļoti vēlas atrast savu vijoli, bet tas neiet tik ātri - jāmeklē gan pats instruments, gan sponsori.
Andrejs Osokins ir viens no spožākajiem jaunās paaudzes pianistiem. Viņš ir neskaitāmu starptautisku konkursu laureāts un pasaules prestižāko koncertzāļu viesis. "Andrejam piemīt nevainojama elegance, hipnotizējoša personības pievilcība, apbrīnas vērts intelekts, plaša un ekspresīva skaņu krāsu palete, kā arī neparasti pārliecinoša dažādu mūzikas stilu izjūta," - tāds ir kritiķu atzinums par Andreju Osokinu, kurš intervijā "Klasikai" atzinis, ka repertuāru allaž izvēlas ļoti rūpīgi - tādu, kas patīk no visas sirds: "Nejūtu baudu, spēlējot to, kas nepatīk." Līdztekus koncertiem visā pasaulē mūziķis šobrīd pievērsies darbam skaņu ierakstu studijās, turklāt paralēli top divi dažādi albumi: Polijā Andrejs Osokins strādā pie Roberta Šūmaņa un Ferenca Lista mūzikas ierakstiem, savukārt Londonā gatavo Ludviga van Bēthovena mūzikas programmu.
14.decembra koncerta programmā mūziķi iekļāvuši Volfganga Amadeja Mocarta Sonāti vijolei un klavierēm mi minorā K 304, Johannesa Brāmsa Trešo sonāti vijolei un klavierēm re minorā op. 108, Žana Sibeliusa Serenādi, Deju-idilli un Šūpuļa dziesmu op. 79, kā arī Pētera Čaikovska "Decembri" no cikla "Gadalaiki".
