Radio kora diriģents Putniņš teic, koncertā atskaņotās mūzikas stāsts ir par veselu gadsimtu, kas beidzas līdz ar pirmo pasaules karu. Kaut arī kalendāri 20.gadsimts bija jau sācies un citās mākslās jau varēja sākt runāt par ekspresionismu, līdz Šēnbergam un Bergam mūzikā joprojām skanēja 19.gadsimta krāšņais romantisms. Aktuāli bija komponisti Rihards Strauss, Gustavs Mālers un Sergejs Rahmaņinovs.
Vienkārši ārkārtīgi skaists laikmets. Man vienmēr gribas to salīdzināt ar augusta beigu dārzu, kad visas tās brīnišķīgās krāšņās rudens puķes zied visos tumšajos intensīvajos toņos, un tajā pašā laikā ir sajūta, ka briest uz nopietnām pārmaiņām,” skaidro „Latvijas Radio kora” diriģents Kaspars Putniņš.
Viens no Šēnberga skaņdarbiem, kas rītvakar izskanēs Mazajā ģildē būs viņa pēdējā kompozīcija De Profundis. Spilgtāk iezīmējot laikmeta garu, kora dziedājumu laikā uz režisora Uģa Brikmaņa noformētiem ekrāniem rādīs komponista un arī gleznotāja Arnolda Šēnberga un viņam tuva drauga Vasīlija Kandinska mākslas darbus.
„Kandinski, kura gleznu fragmentus mēs mazliet rādīsim, ārkārtīgi ietekmēja mūzika. Viņš visu laiku runāja un rakstīja par to, ka mūziku ir tā, no kuras visiem jāmācās, jo mūzika runā tieši uz cilvēka dvēseli nepastarpinātā veidā,” atklāj Putniņš.
