Kā atzīst Kļava, Andreja Selicka darbus sajaukt ar citiem nav tik vienkārši – viņa mūzikā nemitīgi klātesošs ir arhaiskā, bizantiskā dziedājuma kodols. “Paradisus vocis” jeb “Skaņu paradīze” būšot albums, kurā mūžīgi pasaulīgais savijas ar izteikti nacionālo. Kļava uzskata, ka tieši tas veido Andreja Selicka muzikālo rokrakstu.
Andreja Selicka skaņu raksts korim un vecticībnieku priesterim “Paradisus vocis” (Skaņu paradīze), kas tapis pēc bizantiešu garīgo dziedājumu tradīciju izpētes brauciena uz Turcijas un Grieķijas senākajiem reliģiskajiem tempļiem un klosteriem. Titulopusu, kurā seno reliģisko Bizantijas dziedājumu dzīvā tradīcija sastopas ar mūslaiku kormūziku, jaunajā albumā iedziedājis komponista tuvs draugs – vecticībnieku priesteris Vasilijs Volkovs no Jēkabpils Svētmocekļa Habakuka draudzes.
Meklējot tiltus starp arhaisko un mūsdienīgo mūzikā, albumā iekļauti arī tādi opusi kā veltījums komponista Georgija Sviridova piemiņai “Dvēs’le slāpst pēc Debesīm” ar krievu klasiķa Sergeja Jeseņina dzejas rindām un sakrālā slavas dziesma “Nunc dimittis”.
Ar komponistu un teologu Andreju Selicki Latvijas Radio korim ir sena sadarbība – ieskaņoti jau daudzi darbi. Jaunā albuma mūzikas izvēle ir Sigvarda Kļavas rokās, un tas nāks klajā gada nogalē.
