Sadaļas Sadaļas

1:1

Toms Ķikuts par 1918. gada 18. novembri

1:1

Kaspars Putniņš: mums ir visas iespējas realizēt sevi vislabākajā iespējamajā veidā

1:1 Speciālizlaidums. Gundars Rēders: Kaspars Putniņš

Latvijas Radio kora diriģents: Covid-19 dēļ esam nolikti uz bremzēm

"Protams, ka mēs esam nolikti uz bremzēm un faktiski visa darbība ir apstājusies," tā jauno pandēmijas laika realitāti Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Viens pret vienu" komentēja Latvijas Radio kora diriģents Kaspars Putniņš. Tāpēc arī svētku sajūtu Latvijas Radio korim, kur atklāta saslimšana ar Covid-19 un kas šomēnes citādi ar dažādiem koncertiem būtu atzīmējis savu 80. dzimšanas dienu, noķert esot grūti. 

Putniņš LTV raidījumā, kas šoreiz ierakstīts vēl stalažās esošajā Dziesmu svētku estrādē, pastāstīja, ka šobrīd tiekot gaidīta nākamā nedēļa, kad daļai kolēģu, kam tika konstatēta saslimšana ar Covid-19, tiks veikta atkārtota testēšana, un tad, iespējams, varēs domāt par tālāku darbību.

Lai gan korim ir plānoti koncerti arī decembrī,  pagaidām nākotnes plāni ir neskaidri, jo visu šo sezonu dzīve, kā uzsvēra diriģents, ievieš savas korekcijas.

Jautāts par to, kā koris pielāgosies situācijai, Putniņš sacīja: "Es nedomāju, ka korim vajadzētu uzvesties kaut kā ļoti atšķirīgi no citām sabiedrības grupām. Kad pandēmija izplatījās, bija tādas spekulācijas, ka dziedāšana ir viena ārkārtīgi nepateicīga nodarbošanās, ka tādā veidā tie aerosoli izplatās ļoti tālu telpā. Tika veikti ļoti daudzi dažādi eksperimenti, arī zinātniski pētījumi par šo tēmu, un faktiski tie savstarpēji bija pretrunīgi."

Diriģents uzsvēra, ka par konkrētāku gaisa plūsmu virzību būtu jāprasa fiziķu viedoklis, taču viens no secinājumiem vēsta, ka profesionālam dziedātājam, dziedot jau pusmetra attālumā, gaisa plūsmas faktiski nav. "Tādēļ vienā strīpā salikt kliegšanu un profesionālu dziedāšanu nevar, jo tas, kā profesionāli dziedātāji izplata skaņu telpā, ir druku cits mehānisms nekā bļaustīšanās.

Taču fakts ir tāds, ka mēģinājums nozīmē ilgstošāku laiku atrasties visiem vienā telpā. Ar masku nepadziedāsi," sacīja Latvijas Radio kora diriģents.

Putniņš vienlaikus ir arī Zviedrijas Radio kora galvenais diriģents un arī Igaunijas filharmonijas kamerkora mākslinieciskais vadītājs. Lūgts komentēt, kā koru darbību pandēmija ietekmējusi šajās valstīs, viņš norādīja, ka ir zināmas atšķirības.

"Mums ir tāds priekšstats, ka zviedri dara visu un dzīve  nav apstājusies, un uz kovidu nereaģē. Tā nu gluži nav tiesa, jo, piemēram, Zviedrijas Radio mājā neviens viesis nav bijis kopš marta, un arī absolūti lielākā daļa darbinieku strādā no mājām. Arī mūzikas grupām ir ļoti nopietni ierobežojumi," viņš pastāstīja.

Publiskā koncertdarbība esot atsākusies pavisam nesen. Piemēram, Zviedrijas Radio kora zālē, kurā ir 1200 skatītāju vietas, koncertu baudīt tika ļauts vien 50 klausītājiem. Savukārt Igaunijā pieeja koncertdarbībai ir bijusi liberālākā un arī šobrīd tā faktiski nav apstājusies. Diriģents atzina, ka pēc pāris nedēļām viņam būtu jābrauc uz Igauniju, taču šobrīd nevarot pateikt, vai un kā tas notiks.

Latvijas Radio koris ir viens no godalgotākajiem koriem Latvijā un pasaulē. Jautāts par to, kas tad ir šī kora rozīnīte, diriģents atsaucas uz kultūrvēsturisko aspektu.

"Dziedāšana korī mūsu reģionā ir īpaša lieta. Un šī vieta, kur mēs atrodamies, protams, par to liecina vislielākajā mērā," viņš sacīja.

Putniņš izpētījis, ka ziņas par to, ka Baltijas reģionā dziedāšana ir svarīga, nāk jau no ļoti seniem laikiem. Par to, piemēram, vēsta romiešu ceļotāja Tacita atstātās piezīmes, kurš bijis šajā pusē pirms teju 2000 gadiem.

"Viņš rakstījis, ka visām aistu tautām, un ar to droši vien domātas baltu tautas, dziedāšana ir patiešām būtiska, ka viņiem ir dziesmas dažādiem dzīves gadījumiem. Un, ka tie cilvēki, kas dzied skaisti, ir sabiedrībā augsti vērtēti," zināja stāstīt Putniņš. Spēcīgai koru kultūrai, viņaprāt, šeit ir ļoti laba augsne, un tāpēc šādā vidē ir vieglāk izveidot labu kori. "Tas, ar ko mēs esam atšķirīgi un īpaši, ir tas, ka mēs intuitīvi esam kopuši savu stilu, savu izteiksmi, savu valodu, un tas ir bijis tāds organisks process, nevis intelektuāli izfunktierēts," teica diriģents.

Kas ir Latvijas Dziesmu svētku fenomens? Putniņš domā, ka tieši Dziesmu svētku tradīcija ir tā, kas mūs atšķir no citiem. "Nav tā, ka baltieši to būtu izdomājuši," viņš sacīja, atgādinot, ka "tas aug no vācu tradīcijas un lieliem dziedāšanas svētkiem Skandināvijā, bet tā dziedāšanas mīlestība un arī visi sociālie un politiskie aspekti ir tie, kas to liesmu ir uzpūtuši tādā milzīgā ugunī, kuras jauda nepāriet".

Lūgts komentēt, kas šobrīd, svinot svētkus, mums būtu jānovērtē, Putniņš sprieda, ka viņa paša pamatsajūta ir pateicības sajūta.

"Man šķiet, ka mums ir visas iespējas realizēt katram pašam sevi vislabākajā iespējamā veidā," ir pārliecināts diriģents.

Lai gan dzīve ir sarežģīta lieta, taču, viņaprāt, tas, ka mēs tik daudz resursus ieguldām, piemēram, Dziesmu svētku estrādē – savas kultūras centrā, liecina, ka esam labā vietā, lai sevi attīstītu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt