Labrīt

Laila Pakalniņa: Kino ne vienmēr ir jāsaprot, tam ir jāļaujas

Labrīt

Raivis Dzintars: Nākamā gada budžets top mokošā procesā

Latvijas pirmatskaņojumu piedzīvos Valda Muktupāvela folkoratorija "Mūsu esmes upes"

Latvijas pirmatskaņojumu piedzīvos Valda Muktupāvela folkoratorija «Mūsu esmes upes»

Mākslas un pētniecības attiecības šoreiz būs centrālā tēma konferencē „Kultūras krustpunkti”, ko jau 13. gadu rīko Latvijas Kultūras akadēmija un kas sāksies 29. oktobrī. Konferenci atklās ļoti spilgts pētniecības un mākslas mijiedarbības piemērs – Valda Muktupāvela folkoratorija "Mūsu esmes upes". Latvijā kompozīcija izskanēs pirmo reizi, bet tās pasaules pirmatskaņojumi notika pērnā gada nogalē Ņūkāslā un Edinburgā.

Folkoratorijas tapšana cieši saistās ar starptautisku kultūras mantojuma izpētes projektu. Tas ilga četrus gadus, un tajā ļoti lielu uzmanību pievērsa tieši radošajai pusei. Proti, kā strādāt ar tradicionālo kultūras mantojumu, lai to atklātu pēc iespējas radošāk, interesantāk un plašākam cilvēku lokam saprotamāk.

Projekta vadošais partneris bija Ņūkāslas universitāte Anglijā, piedalījās kopumā 12 partneri no 10 valstīm, Latviju pārstāvēja Latvijas Kultūras akadēmija.

Viens no projekta radošajiem rezultātiem tad arī ir Valda Muktupāvela folkoratorija "Mūsu esmes upes", kurā viņš mākslinieciskā formā ieaudis projekta pētnieciskās atziņas.

Oratorijas komponists, pētnieks un etnomuzikologs Valdis Muktupāvels stāsta, ka oratorijas pamatu veido divi komponenti.

"Ir muzikālais komponents, un ir refleksīvā daļa, jo laiku pa laikam mūzikas instrumentu pavadībā tiek rečitēti teksti, kas ir ņemti no projektā iesaistīto pētnieku darbiem vai arī no kādiem filozofiskiem un dzejas tekstiem, kas reflektē par Eiropas identitātes jautājumiem,” skaidro Valdis Muktupāvels.

Oratorijas mūzikai Valdis Muktupāvels iedvesmojies no dažādu Eiropas tautu muzikālajām tradīcijām, transformējot tās savā mūzikas valodā.

Par tematisko vadmotīvu viņš izmantojis upi kā simbolu, kas plūst caur dažādām zemēm un savieno dažādas kultūras. Sākotnēji bija domājis apdziedāt konkrētas Eiropas upes, bet tā kā vienīgā upe, kas tiešām plūst cauri ļoti daudzām zemēm, ir Donava, viņš izlēma stāsta centrā likt mītiskās upes.

"Ja mēs domājam, ka Eiropai ir tāpat savi ziemeļi, dienvidi, rietumi un austrumi, tad arī tādas upes varētu būt. Viena daļa, kas vijas ap Ziemeļupi, tad ap Dienvidupi, Rietumupi un Austrumupi,” stāsta Muktupāvels.

Oratorijas skanējums caur četrām upēm atklās gan Eiropas dažādību un vienotību, gan dažādās ietekmes, kas šeit ienākušas no citām tuvākām un tālākām vietām.

"Ja mēs domājam dziļāk par Eiropas kultūru, tad tur ir ļoti daudz, piemēram, no Tuvajiem Austrumiem. Piemēram, klasiskajā mūzikā lielākā daļa instrumentārija ir faktiski pēc Krusta kariem, Krusta karu laikā un vēlāk Eiropā ievests no Tuvajiem Austrumiem un transformējies,” turpina folkoratorijas autors.

Oratorijā to, piemēram, atspoguļo turku mūzikas klātbūtne. No turku mūzikas Eiropu ļoti stipri ietekmējusi tieši turku militārā mūzika jeb turku valodā "mehter”, kas ir pirmssākums mūsu pūtēju orķestriem, dūdu un bungu ansambļiem.

''Mehter'' mūziku oratorijā pārstāv Valda Muktupāvela kompozīcija "Alla Mozart”.

"Es tā iedomājos – pag, pag, Mocarts savulaik skaņdarbu "Alla turka” sacerēja droši vien pēc kāda turku mūzikas parauga. Un tad mana doma bija – bet kāpēc tad nemēģināt rekonstruēt šo oriģinālu, no kura Mocarts jau vēlāk ir radījis savu jau ļoti labi pazīstamo skaņdarbu. Un tā man radās "Alla Mozart”, kas ir viens no Dienvidupes skaņdarbiem,” atklāj Muktupāvels.

Četrās mītiskajās upēs mazāk iekļautas lielo Eiropas valstu muzikālās tradīcijas, Valdim Muktupāvelam interesantāk šķitis izcelt tieši mazākus specifiskus reģionus.

Tā, piemēram, Rietumupi veido iedvesma no Skotijas gēlu, holandiešu un bretoņu tradīcijām, bet Ziemeļupē saplūst sāmu, gotu, sēļu un norvēģu muzikālais mantojums.

Pavisam citāds raksturs ir oratorijā iekļautajai Austrumupes daļai.

"Austrumupē man tur ir klātesoši ukraiņu kazaki. Un tad vēl viena lieta, ka Austrumeiropā mūzikas kultūrā liela nozīme ir ebreju mūzikai – klezmeram. Un tad vēl ļoti interesanti ir Tatru iedzīvotāji – Polijas kalnieši, viņiem tādi laupītāju balāžu sižeti ir diezgan izplatīti,” stāsta Muktupāvels.

Valda Muktupāvela folkoratorijas "Mūsu esmes upes” pasaules pirmatskaņojumi notika aizvadītā gada nogalē Ņūkāslā un Edinburgā, kad oratoriju atskaņoja Ņūkāslas universitātes Mūzikas fakultātes studenti. Latvijā oratorijas atskaņojumam būs daudz lielāks mūziķu sastāvs, to izpildīs jauktais koris sola un kamerorķestris diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā, viens no solistiem būs arī pats Valdis Muktupāvels, kurš Ziemeļupes daļā spēlēs kokli.

Rečitētāji būs četri vadošie projekta pētnieki no Anglijas un Skotijas.

Folkoratorija izskanēs rītvakar Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē, un ar to tiks atklāta ikgadējā konference "Kultūras krustpunkti", kuras galvenā tēma šogad ir pētniecības un mākslas mijiedarbība.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti