4. studija

Kam un kāpēc nevēlas palīdzēt neatliekamā medicīniskā palīdzība?

4. studija

4. studija

Kādas izklaides no Latvijas gaida latviešu strādnieki Eiropā?

Latvijas mūziķi pie tautiešiem ārzemēs: no milzu atsaucības līdz koncerta atcelšanai

Dzīve ārpus Latvijas nereti tik ļoti saasina ilgas pēc latviešu mūzikas vai teātra izrādes, ka svešumā dzīvojošie ar lielu prieku apmeklē Latvijā populāru mākslinieku koncertus vai citus pasākumus. Tiesa, mēdz būt arī neveiksmes un pat ļoti populārām grupām savas uzstāšanās ir jāatceļ.

Ārzemēs dzīvojošās – maizes ceptuvē strādājošā Ļena Mažecka un Lielbritānijas pilsētā Spaldingā esošā veikala īpašniece Inesa Arhipova - stāsta, ka Latvijas mākslinieku koncertu netrūkst.

„Nupat bija „Tranzīts” un „Bruģis”. Notiek visādi svētki: Jāņu pasākums, ko organizēja Latviešu biedrība, kas vispār organizē daudzus pasākumus,” stāsta Ļena.

„Man ir prieks, ka populāri muzikanti brauc aizvien biežāk. Sagaidām, mēģinām rīkot koncertus. Cilvēkiem patīk,” piebilst Inesa.

Lai arī gandrīz visur darbojas latviešu kopienas un tiek koptas latviskas tradīcijas, latvieši tomēr vēlas redzēt dzimtenes mūziķus.

„Latviešiem ir vajadzīga ne tikai vietējā diaspora, kas tur uz vietas nodarbojas ar tautas dejām, koriem un dažādiem nodarbībām. Viņi aicina Latvijas izpildītājus – gan aktierus, gan dziedātājus. Grupa „Apvedceļš” šogad bijusi Zviedrijā, Anglijā, Vācijā, Īrijā,” norāda grupas „Apvedceļš” dalībnieks Armands Leimanis.

Šlāgermūzika vairāk pulcē vidēja gadagājuma cilvēkus. Savukārt jaunākie nesmādē popmūziku - nupat kārtējo reizi no Anglijas atgriezies arī reperis Gacho.

„Kad pirmo reizi biju Anglijā, likās, ka būs jāatskaņo vecās dziesmas. Šķita, ka viņi zina tikai vecās un jaunās ne. Bet nekā – visi seko līdzi un zina jaunās dziesmas. Tie cilvēki ir ļoti atsaucīgi un atvērti,” stāsta Gacho.

Tomēr ne vienmēr mūziķus gaida atplestām rokām. Nesen Latviju pārsteidza fakts, ka mazās intereses dēļ slavenajai grupai „Prāta vētrai” bija jāatceļ koncerts Ņūkāslā.

„Es esmu dzirdējis par citiem māksliniekiem, kuriem nav gājis tik labi. Man pat bija ar vienu latviešu mākslinieku vienā dienā koncerts. Viņam bija koncerts vienā pilsētā, man citā – viņam bija 40 apmeklētāju, man – 600,” norāda Gacho.

Latvieši ārzemēs gan saka, ka viens otrs pasākums izgāžas un nenotiek sliktās organizācijas vai pārāk lielo attālumu dēļ. To apstiprina Leimanis.

„Viss ir atkarīgs no pasākuma organizētājiem. Īrijā ir ļoti labi nostrādāts – ir gan koncerti un teātra izrādes, gan bērnu skoliņas un balles. Viņi skatās, kas notiek Latvijā un ko Latvijā skatās, un kāda tur ir pasākumu apmeklētība. Tad viņi aicina pie sevis uz Īriju,” saka Leimanis.

Sociologs Arnis Kaktiņš latviešu vēlmi klausīties latviešu mūziku un redzēt latviešu filmas skaidro ar kultūršoku – parādību, no kā svešumā dzīvojošajiem esot neizbēgami izvairīties.

Proti, nonākot citā vidē, zūd saikne ar dzimto un ierasto apkārtni. Kultūršoks liek tiekties pēc kontaktiem ar bijušo vidi. „Daudzi tam netiek pāri. Ir, kas diezgan ātri tiek pāri, bet ir tādi, kas tiks pāri 10 vai 20 gados, un vēl aizvien viņiem tā būs trauma – kaut kāds nosacīts trūkums pēc ierastās nosacītas kultūras vides,” skaidro Kaktiņš.

Tāpēc arī latvieši turas kopā savās diasporās, dzied, dejo un cer, ka tieši caur latviešu kultūru integrēsies jaunajā mītnes zemē.

Piemēram, mājsaimniece Lielbritānijā Gunita Šēle domā, ka arī angļiem interesētu latviešu filmas. „Varbūt ir kādas kinofilmas, kas ir pieejamas angļu subtitros. Tas būtu ļoti jauks veids, kā integrēties – angļiem interesē kultūra, bet arī to cilvēku dzīves stils, kas te iebrauc,” norāda Šēle.

Lai gan Latvijas mākslinieku uzstāšanās ir tikai tāds mazs ielāpiņš ilgās pēc kultūras, tomēr tas ir labs iemesls puišiem un meitenēm, vīriem un sievām satikties vienuviet un uzrīkotu kārtīgu ballīti latviskā stilā.

Arī Šēle norāda, ka grupas „Prāta vētra” un „Jumprava” ir tās, kas vieno svešumā dzīvojošos latviešus.

„Uz Angliju ir atbraukuši tie, kuriem ir 20-40 gadi. Pēc 40 ir mazāk, un viņi nav tik aktīvi (..). Ir cilvēki, kurus interesē koncerti, bet man personīgi patīk teātris. Es esmu ievērojusi, ka mūsu paaudze neinteresējas par teātra dzīvi, grāmatām, drīzāk popmūzika, šlāgeri,” stāsta Arhipova.

Ļena gan piezīmē, ka nekas nemazina Latvijas dabas neesamību. Tādu mežu, pļavu, dīķu kā Latvijā citur nav. Ne vienmēr gan ir laiks arī apmeklēt Latvijas mākslinieku uzstāšanos. „Nav jau laika tai kultūras dzīvei. Ja arī ir, tad tu vēlies laiku vienkārši pavadīt kopā ar ģimeni. Diemžēl, bet dzīve ir nauda pelnīšanas ritenis,” saka Spaldingā strādājošā friziere Liene Hofmane.

 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti