Dziedātāja Elīna Silova ir mūzikas autore un izpildītāja, kura ieguvusi augstāko muzikālo izglītību gan Amsterdamā, gan Kopenhāgenā. Klausītāji Latvijā dziedātāju iepazina kā avantpop grupas “How Town” dalībnieci, kā arī vienu no projekta “Vēstnieks” mūziķēm. Savu debijas solo albumu “Rezonanse” Silova izdeva šajā maijā.
Albums, kas glabā personīgus stāstus
Albumā “Rezonanse” ir astoņas dziesmas gan latviešu, gan angļu valodā, prātā paliekošu melodiskumu izspēlējot ar kamermūzikai raksturīgo smalkumu. Galvenokārt dziesmu un tekstu autore ir pati Silova, taču dziesma “Esmu Es” ar Imanta Ziedoņa tekstu tapusi kopā ar mūziķiem/komponistiem – ģitāristu Matīsu Čudaru un basģitāristu Lenartu Heindelsu (Lennart Heyndel), kuri, tāpat kā bundzinieks Ūle Mufjels (Ole Mofjell), ir arī Silovas grupas sastāvā. Albuma aranžējumi ir visu mūziķu kopdarbs.
“Ar Matīsu un Lenartu kopā studējām Amsterdamā un kopā muzicējam jau kopš 2012. gada, kad pievienojos Lenarta izveidotajai grupai “How Town”. Ar Ūli iepazinos Dānijā – studējām vienā kursā, spēlējām dažādos sastāvos konservatorijā un ārpus tās. Tajā periodā mums tuvāka bija improvizācija. Tomēr maģistra beigšanas gadā sajutu iedvesmu dziesmu rakstīšanā. Sapratu, ka man šis impulss jāpieņem un gribu apvienot visas dziesmas vienā albumā, un šo albumu vēlos izveidot kopā ar šiem man tik ļoti dārgajiem mūziķiem. Katram no viņiem ir liela, nozīmīga loma – tā ir pilnīga uzticēšanās vienam otram gan albuma rakstīšanas procesā, gan koncertos," saka Elīna.
Jautāta par žanru, ja nu albums viņai tik tiešām būtu jāliek kādā kategorijā, viņasprāt, tas būtu pieskaitāms pie indie-folka. Lai gan Silova ir apguvusi džeza mūziku un šīs zināšanas, prasmes viņa liek lietā koncertos, niansēti pārvaldot savu balsi un saspēlējoties ar saviem grupas biedriem, albumā “Rezonanse” ar nolūku katrs instruments ir rakstīts atsevišķi, un dziesmas ir ieturētas ierastajā 3 minūšu garumā, lai albuma stāsti klausītājam varētu pēc iespējas labāk atklāties.
“Neskatoties uz to, ka visas kompozīcijas ir tik dažādas un ka tās radītas atsevišķi, tās atspoguļo dažādas iekšējas sajūtas un pārdzīvojumus, dažādus dzīves periodus, - tās vieno un rezonē ar to, kas esmu,” savās pārdomās par albumu dalās mūziķe.
Kad mūzika un mode draudzējas
Vasaras sākumā albuma prezentācijas koncerti izskanēja gan Rīgā, gan Liepājā. Elīna uzstājās arī starptautiskajā laikmetīgās mākslas festivālā “Survival Kit”, un mugurā viņai bija dāņu modes mākslinieces Kimas Felešas (Kim Felecia) darinātā manifesta kleita. Modes māksliniece iestājas par “lēno” jeb ilglaicīgu, resursus pārdomāti izmantojošu modi un aicina mazināt modes industrijas negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi.
Elīnai radītā greznā kleita ir radīta no pārpalikumiem – auduma atgriezumiem, un arī pērļu pogas, kas rotā kleitas aizdari, ir ņemtas no vecām kaklarotām. “Ar aizrautību un talantu veicinot izpratni par kvalitāti, es šodienas pasaulē vēlos atgriezt zaudēto laiku, kurā drēbes nāk no dizainera-šuvējas darbnīcas, nevis no ātrā patēriņa masu modes, kas tiek radīta briesmīgos darba apstākļos, kurus uzstāda lielie uzņēmumi," savu viedokli pauž Kima Feleša.
Abas mākslinieces iepazinās 2017. gadā Kopenhāgenā, Ritmiskās mūzikas institūtā. Modes mākslinieci aizrāva dziedātājas balss, un tas bija draudzības un radošās sadarbības sākums. Šāda veida radošās sadarbības un mijiedarbības pasaules kontekstā, protams, ir ierasta prakse. Savukārt Latvijas populārajā mūzikā visspilgtākā sadarbība, šķiet, ir bijusi modes zīmolam “MAREUNROL'S” un grupai “Instrumenti”.
Kima Feleša kopā ar fotogrāfi Heli ir arī albuma “Rezonase” dizaina autore. Savukārt Elīnas balss un dziesma “Letting Go (Holding Still)” ir dzirdama Kimas veidotajā modes “The Slow Fashion Movement Denmark by Kim Felecia” video, kur Kimas māksliniecisko ideju realizē režisors, fotogrāfs Yinukhi no Dienvidkorejas un stāstu izdejo dāņu-venecuēliešu izcelsmes dejotāja/horeogrāfe Džoanna Guzmana (Joanna Guzmán). Līdzīgi kā modes ilustrācijai arī modes video galvenais uzdevums ir uzjundīt emocijas, sajūtas, un šim nodomam pietiek arī ar 60 sekundēm.
“Dziesma “Letting Go (Holding Still)” stāsta par to, ka jāatlaiž kāds, kuru tu mīli, bet joprojām turoties cieši. Atlaišanas process rada konfliktu un apburto loku, no kura ir grūti izkļūt.
Tu sevi atrodi no jauna un atkal pazaudē – atrodies ārpus laika un telpas, noslīgsti sevī bangojošajā kontrastējošo emociju spektrā. Viena emocija tevi velk uz leju, mudinot turēt cieši, bet otra – mudina atlaist. Tu sevi atkal atrodi tukšā vietā, ar pirkstu galiem sajūti siltu un atslābinošu vilni. Beigās ir jāuzdrošinās pieņemt dzīves izaicinājumus, lai atrastu mieru sevī – šīs uzdrīkstēšanās padara cilvēku par lielāku, bet arī stiprāku!” dziesmas vēstījumu atklāj Elīna.
Māksliniece Kima šīm noslēgtajām emocijām atradusi simbolu – neliela dzīvokļa istabu ar spoguli, kas ir kā portāls uz pārmaiņām un atlaišanu. Caur šo simbolu Elīna pārvietojas pa kosmosu, lai nonāktu dabā plašā bezgalīgu lauku un debesu ainavā – elpojot, dzīvojot, ziedot un mieru atrodot, atlaižot. Tomēr noslēgumā Elīna atgriežas šajā noslēgtajā telpā, joprojām cieši turoties. Kimas Felešas krāsa ir melnā, ko māksliniece uzskata par visdziļāko toni, kurā atrodamas visas cilvēka ekspresijas. Melno krāsu viņa izmanto arī šajā video. Kima saka:
“Ietērpjot Elīnu melnā kleitā, es parādu gan viņas izsmalcināto un nopietno izskatu, gan metu izaicinājumu drāmai un mistērijai. Es gribu aizmiglot dziesmas “Letting Go (Holding Still)” viļņojošās emocijas, radot vizuāli noslēpumainu stāstu, līdzīgi kā filmā tiek mainīta vide – no mazās un tumšās istabas līdz gaišiem un dzīviem zelta laukiem.”
