Jaunas trīsmanuāļu ērģeles ir pirmās Latvijas pēckara vēsturē pilnīgi no jauna uzbūvētās ērģeles, kas veidotas Latvijas vajadzībām un kuru būvi realizējuši Latvijas ērģeļbūvētāji – Ugāles ērģeļbūves darbnīca. Ērģeles turpinās apliecināt Latvijas ērģeļbūves kvalitāti ne vien pašmāju studentiem, bet arī plašākā kontekstā – pie jaunbūvētā instrumenta būs iespēja rīkot starptautiska līmeņa ērģeļspēles meistarklases.
Jaunās ērģeles speciāli būvētas kā mācību instruments, tās atradīsies Latvijas Mūzikas akadēmijas ērģeļu mācību klasē. Ērģelniece asociētā profesore Vita Kalnciema norāda – instruments studentiem bijis ļoti nepieciešams:
Studentiem ir ļoti atbildīgs darbs - jākārto diplomeksāmeni Rīgas Domā pie četru manuāļu lielā instrumenta, un tas nozīmē, ka viņiem jau iepriekš jātrenējas pie vairāku manuāļu spēles. Līdz šim akadēmijā bija tikai divu manuāļu ērģeles."
Būvējot mācību ērģeles, domāts arī par vingrināšanas telpu – lai spēle nenoslogotu studentu dzirdi un lai tā netraucētu apkārtējās telpās notiekošajam. Katrā laikmetā ērģelēm bijis atšķirīgs skanējums, savukārt mācību instrumentam svarīgi, lai varētu apgūt dažādu stilu skaņdarbus.
Mācību instrumenta būve uzliek pavisam citus uzdevumus. Katrs ērģeļu būvētājs instrumentu pielāgo individuāli katrai telpai, ņemto vērā telpas kvadratūru , kubatūru, akustiskos parametrus un kādam nolūkam instruments paredzēts. Šim instrumentam jābūt izturīgam, jo ikdienā no rīta līdz vakaram notiek nodarbības, tajā pašā laikā ērģelēm vajadzēja būt ar stilu – nedaudz franču romantiskās mūzikas virzienā," stāsta Kalnciema.
Kalnciema neslēpj prieku, ka ērģeles būvētas tieši Latvijā: "Instrumentu varējām pasūtīt jebkur citur pasaulē, bet prieks, ka to bija iespējams veikt tepat. Latvijā līdzekļu trūkuma dēļ reti tiek pasūtītas jaunas ērģeles. Mūsu ērģeļu būvētājam Jānim Kalniņam pasūtījumi pārsvarā ir no Skandināvijas."
Kā ērģeļbūvētājam man svarīgākais ir skaņas skaistums - mācību ērģeļu skaņai jābūt tādai, lai instrumentu var spēlēt stundām ilgi un lai skanējums nekļūtu garlaicīgs. Romantiskas struktūras ērģelēs esmu centies veidot reģistrus, kas skaisti skan gan atsevišķi, gan kopā,” stāsta ērģeļu meistars Jānis Kalniņš.
Ērģeļu projekts tika pabeigts jau 21. martā, bet aizvadītais mēnesis tika veltīts instrumenta iespēlēšanai, lai atklātu, kas vēl regulējams vai pieskaņojams. Tomēr kopumā mācību ērģeles ir darba kārtībā, uzsver Kalnciema.
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas jaunuzbūvēto ērģeļu atklāšanas pasākums notika 25. aprīlī plkst. 16. Pašu ērģeļu ieskandināšanu atnākušie varēja vērot akadēmijas pirmā stāva foajē izvietotajā ekrānā, jo ērģeļu mācību klase ir neliela, bet pēc svinīgas ieskandināšanas ērģeļu zālē notika koncerts, kuru klātienē varēja klausīties ikviens.
Ērģeļu klases atklāšanas koncertā piedalījās ērģelnieki asociētā profesore Vita Kalnciema, profesors Tālivaldis Deksnis, Līga Dejus, Jacinta Ciganoviča, Liene Andreta Kalnciema, kā arī Jānis Porietis (trompete) un Kristīne Gailīte (soprāns).
Pasākumā piedalījās arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, mecenāti Boriss un Ināra Teterevi, Latvijas vadošie ērģelnieki, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas mācībspēki un studenti, kā arī visi, kas palīdzējuši akadēmijai īstenot šo grandiozo projektu.
Ērģeles tika uzbūvētas, pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fondam, kā arī daudziem citiem ziedotājiem. Līdzekļi iegūti arī no ērģeļu maratona Rīgas Domā un Raimonda Paula ziedojumu koncerta.
Šobrīd Latvijas Mūzikas akadēmijā ērģeļu spēli apgūst septiņi speciālās ērģeļu klases studenti, ērģeles kā papildus instrumentu apgūst arī topošie pianisti un komponisti. Vita Kalnciema ir pārliecināta, ka līdz ar jaunā instrumenta iegādi interese par ērģeļu spēli tikai pieaugs.
