«Latvijas Jaunās mūzikas dienās» izskanēs 25 autoru skaņdarbi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem.

Latvijas laikmetīgā mūzika ir atzīstamā līmenī, mūsu komponistus novērtē citviet pasaulē, diemžēl, pašā Latvijā mūsdienu akadēmiskā mūzika nebauda lielu popularitāti. Lai to tuvinātu klausītājam, jau tradicionāli pavasarī notiek festivāls „Latvijas Jaunās mūzikas dienas". Festivāls sāksies piektdien Lielajā Ģildē ar orķestra „Sinfonietta Rīga" koncertu, kurā skanēs arī Maijas Einfeldes jaundarba pirmatskaņojums. Kopumā festivāls piedāvās piecus koncertus Rīgā un Liepājā, kuros izskanēs vairāk nekā 25 latviešu autoru skaņdarbi. Īpaši festivālā šoreiz tiks izcelta Tālivalža Ķeniņa personība.

Latvijas Jaunās mūzikas dienu vadmotīvs šogad būs Tālivalda Ķeniņa mūzika. Pirms pieciem gadiem mūžībā aizgājušā komponista rokraksts ir radoši oriģināls, katrā no viņa darbiem ir kāda „rozīnīte", taču Latvijā to dzirdam nepelnīti reti.

„Tālivaldis Ķeniņš lielāko mūža daļu ir nodzīvojis Kanādā, Toronto. Bijis ļoti ietekmīgs Kanādas mūzikas dzīves veidotājs, būdams gan Kanādas Komponistu līgas biedrs, gan profesors Kanādas Toronto universitātē. Latvijā it kā komponists ir novērtēts, viņš ir saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni, taču viņa mūzika pie mums skan nepietiekoši daudz," saka Komponistu savienības priekšsēdētāja Dace Bluķe.

Ķeniņa mūzika caurvīs visus festivāla koncertus, un skanēs līdzās šobrīd populāru komponistu darbiem - diriģents Normunds Šnē uzsver, ka šai jomā mums ir ar ko lepoties, diemžēl to pienācīgi nenovērtējam.

„Es domāju, ka latviešu mūzika šobrīd ir spēcīgāka nekā jebkad bijusi. Mūsu jaunā paaudze ir neticami interesanta, daudzsološa. Tāpat ir pārbaudītas vērtības kā Ēriks Ešenvalds, Jānis Petraškevičs, Andris Dzenītis, viņu vārdi vairs neprasa komentārus Eiropā. Tā ir liecība tam, cik faktiski šī māksla ir augstvērtīga, tāpēc vēl jo vairāk žēl, ka Latvijā, šo komponistu dzimtenē, viņu mūzika skan nepietiekami. Mēs darām, ko varam. Mēs cenšamies izmatot katru iespēju, lai spēlētu mūsu mūziku," saka Šnē.

Komponistu rindās sevi spilgti pieteicis arī Mārtiņš Viļums, un atklāšanas koncertā „Sinfonietta Rīga" atskaņos viņa arvien lielāku atzinību gūstošo simfonisko tēlojumu „Tvyjoraan".

„Mārtiņa Viļuma darbs „Tvyjoraan" ir burtiski uzlidojis zenītā kā tāda spoža komēta. Darbs ir nupat ieguvis Latvijā visas iespējamās balvas. Man ir prieks, ka ne tikai mūzikas profesionāļi, bet arī publika to ir novērtējusi, jo pēc pirmatskaņojuma vairāki mani draugi, kas nav mūziķi, sacīja, ka tā ir mūzika, kas beidzot ir viņus aizrāvusi ar savu individuālo, spēcīgo un pārdomāto skaņu rakstu," priecājas Šnē.

Īpašs notikums atklāšanas koncertā būs Maijas Einfeldes Impresiju mecosoprānam un kamerorķestrim pirmatskaņojums. Darbam komponisti iedvesmojusi Kārļa Padega māksla, un mecosoprāna partiju viņa rakstījusi, domājot tieši par Ievas Paršas balsi, stāsta dziedātāja: „Maijas Einfeldes būtība ir vārdos pat neizsakāma. Viņa ir ļoti filozofiski vīrišķīga sieviete, un tāda viņa ir arī savā mūzikā. Tajā nav nekā banāla, tā dod dziļi tiešu trāpījumu dvēseles kaktos. Jaunais skaņdarbs „Divas impresijas" atkal atgādina mums par Maijas patiesumu".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti