Lietuvas Nacionālās operas un baleta teātra viesizrādes sāksies 3. oktobrī ar Džuzepes Verdi operu „Dons Karloss”, ko iestudējuši diriģents Martins Staškus un vācu režisors Ginters Krēmers.
Džuzepes Verdi opera „Dons Karloss“ Lietuvas Nacionālā operas un baleta teātra iestudējumā ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem teātra notikumiem valstī, un diametrāli pretējās atsauksmes tikai pierāda, ka šī Verdi meistardarba versija uz skatītājiem atstāj ļoti spēcīgu iespaidu. Un kā gan citādāk, jo „Dons Karloss“, kas pieder lielās vēsturiskās operas žanram, ir visaptverošs mākslas darbs, kurā apvienojas brīnišķīgs muzikālais materiāls, iespaidīgi vēsturiskie personāži un dramatisks stāsts.
Iestudējuma radošā komanda ir atteikusies no teatrāla ilustratīvisma un koncentrējas uz mūzikā un tekstā ietverto dziļāko jēgas slāņu atklāšanu. Režisora Gintera Krēmera mērķis bija iedziļināties Džuzepes Verdi operā un atbrīvot to no visām klišejām, kas radušās jau kopš pirmizrādes Parīzē 19. gadsimtā. Režisora iedvesmas avots šim iestudējumam bija rokzvaigznes Deivida Bovija spožais atvadu sveiciens, viņa pēdējā albuma „Blackstar“ tituldziesmai veidotais videoklips.
„Dona Karlosa“ iestudējums 2016. gadā ir ieguvis trīs skatuves mākslas apbalvojumus „Zelta krusts“ kategorijās par labāko režiju, labāko scenogrāfiju un labākajai operas solistei.
4. oktobrī viesizrādes turpinās Ģiedrjus Kupreviča balets „Čurļonis” ar Roberta Bondaras horeogrāfiju. Šis iestudējums ir mēģinājums pietuvoties izcilā lietuviešu komponista, gleznotāja un kultūras darbinieka Mikalojus Konstantīna Čurļoņa (1875–1911) personības cilvēciskajam aspektam. „Par ko viņš domāja? Ko juta? Kas bija viņa iedvesma, sapņi un cerības? Mērķi, bailes, un – no kā viņš centās izvairīties? Visbeidzot – kādēļ viņam neizdevās uzveikt tumsu, kas brieda kā mākoņi virs viņa galvas?“ jautā baleta horeogrāfs Roberts Bondara. „Atbildes esmu centies rast, sekojot viņa atstātajām „pēdām“ memuāros, personīgajā sarakstē, nodzeltējušās fotogrāfijās un ar viņa roku zīmētajās skicēs.“
Baleta mūzikas autoram Ģiedrjum Kuprevičam meistara daiļrade nekad nav šķitusi tumša vai bezcerīga. „Jā, tajā ir krietna deva traģisma, brīdinājumu un drūmu pareģojumu, taču tik un tā lielākā daļa viņa darbu pielūdz gaismas, labsirdības un mīlestības dēmonus“.
5. oktobrī viesizrādes noslēgsies ar itāļu horeogrāfa Mauro Bigonceti radīto baletu „Piafa”. Šajā izrādē ierakstā skan Edītes Piafas, Gabriela Forē, Morisa Ravela, Fransisa Pulenka, Darjī Mijo mūzika.
Dziesma “Non, je ne regrette rien” iekaroja pasauli acumirklī, un „Nē, es neko nenožēloju“ bija tās interpretes – leģendārās Edītes Piafas – dzīves moto. Mazā, trauslā sieviete bija apveltīta ar spēcīgu balsi, kas stāstīja par mīlestību, zaudējumiem, kaisli un dzīvi Parīzē. Ārkārtīgi emocionāla dziedātāja, šansona žanra nepārspēta leģenda – nereti dēvēta par „Parīzes zvirbulēnu“. Dārgums, ar kuru lepojas visa Francija.
Mauro Bigonceti veidoto horeogrāfiju raksturo humors, jutekliskums, spēks un skaistums. Viņa radītā kustību valoda ir dzīva un rada iespaidīgas ainas. Horeogrāfs savos darbos vairākkārt pievērsies ievērojamām personībām – tādām kā Mālers, Mocarts, Bahs un Karavadžo. Baletu “La Piaf” Mauro Bigonceti radījis 2010. gadā Hannoveres Valsts operas baleta trupai.
Latvijas Nacionālā opera un balets Viļņā viesosies no 5. līdz 7. oktobrim. Viesizrāžu programmā: 5. oktobrī režisora Aika Karapetjana vēlīnās gotikas estētikā veidotā Šarla Guno opera „Fausts”, 6. oktobrī slovēņu horeogrāfa Edvarda Kluga laikmetīgais balets „Pērs Gints” ar Edvarda Grīga mūziku un 7. oktobrī komponista Jura Karlsona balets „Karlsons lido...” Aivara Leimaņa horeogrāfijā. Visas izrādes noritēs Latvijas Nacionālās operas galvenā diriģenta Mārtiņa Ozoliņa muzikālajā vadībā.
