Latvijā pirmo reizi skanēs Karla Dženkinsa «Mesa mieram»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Komponista Karla Dženkinsa pasaulslavenais skaņdarbs "Mesa mieram" ("The Armed Man. A Mass for Peace") pirmatskaņojumu Latvijā piedzīvos 8.maija vakarā Rīgas Svētā Jāņa baznīcā. To atskaņos Valsts akadēmiskais koris "Latvija", profesionālais pūtēju orķestris "Rīga", kā arī diriģents Mārtiņš Ozoliņš, solisti Ieva Parša un Ivars Cinkuss.

Karla Dženkinsa "Mesa mieram", precīzā tulkojumā no angļu valodas "Bruņotais vīrs. Mesa mieram", ir Kosovas kara upuriem veltīts liela apjoma darbs, sacerēts 1999.gadā un pirmatskaņots Londonas Karaliskajā Alberta zālē 2000.gada 25.aprīlī.

Līdz 2010.gadam skaņdarbs atskaņots visā pasaulē jau aptuveni 900 reižu un vairākkārt ieskaņots. Vēl viens no mesas popularitātes rādītājiem ir pirmā vieta britu radio "Classic FM" aptaujā "Top 10 by living composers" 2008.gadā.

Profesionālais pūtēju orķestris "Rīga" kopā ar Valsts akadēmisko kori "Latvija" un diriģentu Mārtiņu Ozoliņu gatavo šo skaņdarbu īpaši 2015.gada 8. maijam, kad pasaule atzīmēs 70.gadadienu kopš Otrā pasaules kara beigām. Versiju simfoniskajam pūtēju orķestrim ("symphonic band") ir veidojis angļu komponists Martins Elerbijs, kuram ir liela pieredze mūzikas sacerēšanā pūšaminstrumentu sastāviem.

"Mesa mieram" nereti tiek dēvēta par mūsdienu mūzikas fenomenu un "pasaules mūziku", tajā kombinējas Rietumu pasaules mesas tradīcijas, balādes un tautas melodijas. Skaņdarba 13 daļās apvienoti teksti no dažādiem vēsturiskiem un reliģiskiem avotiem - Bībeles psalmiem un atklāsmēm, Adhāna (aicinājums uz lūgšanu islāmā) un Mahābhāratas (sanskrita eposs senajā Indijā). Pirmā un pēdējā mesas daļa ir balstīta 15.gadsimta franču tautasdziesmā "Bruņotais vīrs" ("L’homme armé"). Tekstu atlasi veicis Gajs Vilsons.

Mūsdienās populārais velsiešu komponists Karls Dženkinss ir dzimis 1944.gadā. Savas muzikālās karjeras sākumā Dženkinss kļuva pazīstams kā džeza un džezroka mūziķis, spēlēja soprāna un baritona saksofonu, taustiņinstrumentus un oboju, kas bija neierasts instruments džeza mūzikas kontekstā. Par darbību populārās mūzikas jomā saņēmis vairākas mūzikas industrijas balvas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti