Dueta Latvijas puses pārstāvis Jānis Bombizo-Fedotovs vēl ir Strasbūras Mūzikas un dejas konservatorijas students, bet jau tagad viņš ir atzīts un pieprasīts mūziķis gan Francijā, gan Latvijā. Latvijas mūzikas apskatnieku vidū dēvēts pat par “vibrofona vēstnesi”.
Un tas nav nekāds pārspīlējums, jo Jānis patiešām meklē arvien jaunus apvāršņus, jaunas vibrofona skaņu un izpausmes iespējas, daļu no kurām atklāj klausītājiem arī albumā: “Man pašam ir interesanti iet tieši pa atklājumu ceļu, iet dziļumā, meklēt.
Ļoti tālu tā var iet un ļoti tālu var meklēt. Tieši šajā projektā interesanti ir tas, ka ar instrumentu var atrast, atklāt ļoti daudz dažādu skaņu, kas nav tikušas izmantotas pirms tam – dažādus tembrus, jaunas iespējas. Piemēram, melodiju var nospēlēt ne tikai vienkārši kā melodiju, bet kā troksni. Ai, tur ir vēl daudz, kur rakties un meklēt!”
Divu kultūru vibrācijas
Duets “VIBRE!” radies pirms diviem gadiem, Jānim uzrunājot Selestīni de Viljēnkortu, arīdzan tās pašas konservatorijas studenti: “Zināju, ka viņa arī ir radoša, meklē jaunus balss efektus, nodarbojas ar brīvo improvizāciju, kas arī man ir ļoti tuva. Prātoju, ka vajadzētu kopā uztaisīt vienu džeza sesiju. Tā arī izdarījām. Man ļoti patika, un nolēmām sadarbību turpināt, uzstājāmies dažādās kultūras telpās tādā savā, ļoti brīvā muzikālā stilā, kur savijas kopā viss iespējamais – gan mūsu pašu oriģinālkompozīcijas, gan Latvijas un Francijas tradicionālās mūzikas interpretācijas, gan pilnīgi brīva improvizācija.”
Interesanti, ka dueta koncerti jeb, pareizāk sakot, performances notiek pilnīgi spontāni, neko iepriekš nesarunājot.
Albuma prezentācijas koncertos gan vismaz puse ir tajā dzirdamie skaņdarbi, lai publikai radītu priekšstatu, bet otra puse sastāv no radošās brīvības vistīrākajā veidā.
Abu mūziķu sapratne ir tik lieliska, ka nesarunājot var nospēlēt gan klasiskas melodijas savā interpretācijā, gan aizlidot improvizācijas bezgalībā. Improvizācija abiem ir īpaši mīļa un tuva joma, un abi mūziķi tik labi izjūt viens otru, ka teju neapzinātā līmenī izdodas uztvert otra sajūtas.,
“Kaut kas kustas”
Dueta nosaukums franciski ir “VIBRE!”, un to pašu nozīmē arī latviski – vibrē! Nosaukuma ideja radusies Selestīnei. Tas šķitis jēdzieniski ļoti ietilpīgs un atvērts, saprotams abās valodās, katrs var to sajust un saprast kā vēlas: es vibrēju, tu vibrē, viņš vibrē, vibrējiet, dzīvojiet.
Tas semantiski sasaucas arī ar albuma nosaukumu “Kaut kas kustas”. Jānis paskaidro – tas esot no pirmā skaņdarba ar tādu pašu nosaukumu (franciski “Quelques chose bouge”): “Tajā es spēlēju vibrofonu un Selestīne runā tekstu – vienu frāzi franciski, vienu – latviski. Sasaucas abas valodas. Bet, lai saprastu, kāpēc tieši šī ir atslēgas frāze, jānoklausās viss skaņdarbs.” Albumā dzirdami arī vairāki Latvijas un Francijas skaņdarbu aranžējumi, tostarp arī līvu tautasdziesmas “Sadā, vīmo” interpretācija.
Albumam jau bijuši arī vairāki prezentācijas koncerti – konservatorijā, Strasbūras galerijā “Apollonia”, kā arī džeza festivāla ietvaros: “Publikas attieksme ir ļoti pozitīva, tiekam uzņemti ļoti labi. Cilvēki uztver noskaņu, iztēlojas bildes, sajūtas, pēc tam saka – esot pazudusi laika sajūta, netic, ka 40 minūtes jau pagājušas, esot licies – pagājis vien īss mirklis.
Ja albumam ir speciāli veidota koncepcija, kas paredz tikai klausīšanos un klausītājam tur nekas cits arī neprasās un nepietrūkst, tad performancēs ierodas arī citi elementi – deja, gaismas, improvizācija.”
Bez piecām minūtēm džeza bakalaurs
Jau pirms studijām Strasbūras Mūzikas un dejas konservatorijā jauniņajam Jānim Fedotovam pūrā bija krietns panākumu krājums – 2014. gadā viņš bija Lielās mūzikas balvas laureāts kategorijā “Gada jaunais mākslinieks”. Kā solists Jānis uzstājies kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas orķestri, ar “Sinfonietta Rīga” u.c. 2012. gadā ieguva 1. vietu 10. Itālijas sitaminstrumentālistu konkursā Fermo vibrofona kategorijā. 2014. gadā ieguvis 1. vietu konkursā “Ineses Galantes talanti”.
Uz Strasbūru pirms vairākiem gadiem devies tikai un vienīgi profesora Emanuēla Sežurnē dēļ – mācoties Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā Rīgā, pabijis uz divām viņa meistarklasēm un sapratis, ka vēlas tālāk mācīties tikai un vienīgi pie šī profesora, vienalga, kurā valstī: “Par Franciju toreiz nezināju pilnīgi neko! Zināju tikai, ka gribu mācīties pie Sežurnē.
Man tiešām izdevās labi nolikt eksāmenus un sapni īstenot. Pabeidzu divus gadus ilgo specializāciju kā vibrofonists, bet bakalaura grādu iegūšu džeza studiju programmā.”
Albuma ieraksts ir tikai viena neliela daļa no Jāņa muzikālajām aktivitātēm. Galvenais aktuālo darbu lokā šobrīd ir darbs Jauniešu nacionālajā džeza orķestrī (“L'Orchestre des Jeunes de l'ONJ”) pie ievērojamā diriģenta Fransuā Žanū, kurš bijis arī pirmais Nacionālā džeza orķestra diriģents un Parīzes augstākās džeza mūzikas izglītības veidotājs Parīzes nacionālajā konservatorijā. Protams, daudz sanāk muzicēt arī studiju programmas ietvaros. Paralēli tam visam Jānis vēl paspēj uzstāties arī dažādos projektos, piemēram, nule kā novembrī spēlēja iespaidīgajā “Terra Choralis [CH-EE-LV-LT]” programmā Cīrihes lielākajā koncertzālē, kurā koristu un mūziķu sniegumā izskanēja Latvijas, Šveices, Lietuvas un Igaunijas komponistu skaņdarbi.
Atvērts pasaulei, neaizmirstot par Latviju
Vēl pirms pāris gadiem Jānis teica, ka tomēr vieglāk esot Latvijā muzicēt – tur viņu zina, aicina, piedāvā koncertēt un uztver kā nopietnu mūziķi. Francijā, lai cik labs tu esi, kamēr mācies, tevi vairāk uztver kā studentu, un, lai gan Jāni ļoti augstu vērtēja konservatorijas ietvaros, ārpus tās tolaik nopietnus koncertu piedāvājumus saņemt bija grūtāk.
Tagad viss ir citādāk, Jānis jau ieguvis vārdu, kļuvis atpazīstams un saņem labus piedāvājumus, bijuši daudzi nopietni projekti un koncerti.
Talantīgajam mūziķim izdodas paviesoties arī Latvijā, kur viņš priecē klausītājus, izpildot dažāda žanra mūziku gan solokoncertos, gan kopā ar citiem Latvijas mūziķiem:
“Lai arī šobrīd vairāk esmu džeza mūzikā, tomēr man patīk dažādība. Tāpēc es izpildu arī, piemēram, klasiskas kompozīcijas, man ir soloprogrammas arī tikai ar klasiskās mūzikas skaņdarbiem.”
Tā, piemēram, šī gada maijā kopā ar daudzpusīgo pianistu Rihardu Plešanovu tika sagatavota interesanta koncertprogramma, kurā klausītāji līdz ar mūziķiem ceļoja no tautas mūzikas apdarēm līdz barokam; no impresionisma skaņu gleznām līdz džeza improvizācijas kosmosam. Tomēr pavisam pārcelties atpakaļ uz Latviju Jānis šobrīd vēl neplāno: “Pagaidām gribu izmantot visas iespējas, ko pasaule man sniedz; ceļot, iegūt kontaktus, muzicēt ar daudziem citiem mūziķiem Francijā un citviet. Gan jau kaut kad pienāks laiks, kad būs jābrauc atpakaļ uz Latviju, bet pagaidām esmu atvērts pasaulei.”
Tomēr Latvijas klausītāji novārtā atstāti netiks, un jau drīz Jānis sola mūzikas gardēžus pārsteigt ar jaunām programmām un koncertiem dzimtajā zemē.
