Strasbūras konservatorijas lielā zāle ir gandrīz pilna, uz koncertu atnākuši ne tikai vietējie, bet atbraukuši pat latvieši no Vācijas.
Pētera Plakida skaņdarbs Strasbūras Filharmoniskā orķestra kamerstastāvam - kopā ar diriģentu Aināru Rubiķi un Londonā dzīvojošo latviešu pianistu Reini Zariņu - nav devies rokā nemaz tik viegli. Franču mūziķiem Plakida skaņdarba vadmotīvs "Ej, saulīte, drīz pie Dieva" un tā dziļākā jēga nav bijusi uzreiz saprotama.
"Vakar mums gāja bišķiņ pagrūti. Viņi diezgan tehniski precīzi spēlē. No rīta brokastīs ar Reini [Zariņu] runājām – kaut kā pietrūkst," stāsta diriģents Ainārs Rubiķis. "Viņiem Latvijas vēsture ir grāmatās. Pārdzīvojums par Latvijas vēsturi, sajūtas, kādas ir mums, svešzemniekos jāmodina caur to, kas ir līdzīgs viņiem, viņu sajūtām."
Bet pēc koncerta, kurā izskanēja arī Petera Vaska un savulaik kreditoru vajātā un no Rīgas aizbēgušā Riharda Vāgnera mūzika, gan skatītāji, gan mūzikas ekperti atzina – ir izdevies.
"Es domāju, ka programmas izvēle un tas, kā mūziķi atsaucās uz abiem jaunajiem latviešu mūziķiem, bija lieliski, man ļoti patika koncerts," saka Strasbūras Filharmoniskā orķestra diriģents Marko Letonja.
Savukārt IT speciālists Andris Šnore, atzīstot, ka nav liels klasiskās mūzikas piekritējs, teic, ka viņam bijis interesanti un kopumā koncerts ļoti labs. Koncerta nozīmi prezidentūras kontekstā izceļ Vācijas latviešu centra “Bērzaine” vadītājs Indulis Bērziņš.
Pianists Reinis Zariņš, daudzu starptautisku konkursu laureāts, jau vairākus gadus dzīvo un strādā Londonā. Tomēr latviešu komponisti viņa dzīvē ieņem īpašu vietu – viņš šobrīd strādā pie Pētera Vaska programmas.
"Man jau ir savs fanu loks, kas grib to dzirdēt. Un, ja es nekad nebūšu lielais Londonas stārs, arī tas nav pasaules gals, svarīgākais ir būt sev pašam," saka pianists Reinis Zariņš.
