Pirms viņa līdz 2018. gadam šajā amatā vienpadsmit gadus bija Pēters Deikstra (Peter Dijkstra).
Putniņš pašlaik vada Igaunijas Filharmonijas kamerkori un ilgus gadus strādājis arī ar Latvijas Radio kori.
Zviedrijas Radio koncertzāles vadītājs Stafans Bekers (Staffan Becker) paziņojumā norādījis, ka Kaspars Putniņš ir "viens no pasaulē visvairāk respektētajiem kordiriģentiem – izdomas bagāts, radošs un spožs mūziķis ar atvērtu prātu, kas palīdzēs turpināt Zviedrijas Radio kora panākumus arī nākotnē”.
Savukārt Kaspars Putniņš paziņojumā minējis, ka nav vilcinājies, kad saņēmis amata piedāvājumu, jo šis ir jebkura diriģenta "sapņu darbs".
"Šis piedāvājums tiešām ir tāds, kuram grūti noticēt, jo Zviedrijas Radio koris noteikti ir viena no visslavenākajām dziedošajām vienībām pasaulē un ir tāda bijusi daudzus desmitus gadu. 20. gadsimta otrajā pusē gandrīz 30 gadus ar šo kori strādāja leģendārais Ēriks Ēriksons, kurš ar saviem domubiedriem faktiski mainīja priekšstatu par to, kas var būt koris un kormūzika. Tā ir grupa, kas izdarījusi ārkārtīgi daudz brīnišķīgu lietu pasaules mūzikas kontekstā. Un kora profesionālim, kora diriģentam iegūt šo vietu – tas ir milzīgs, neiedomājams prieks. Tas varētu būt katra diriģenta sapnis," Latvijas Radio sacīja Putniņš.
Putniņa pirmais koncerts ar Zviedrijas Radio kori jaunajā amatā plānots šā gada oktobrī Stokholmā. Nākamsezon viņš vēl turpinās darbu arī Igaunijas Filharmonijas kamerkorī.
"Vēl nākamo sezonu man ar igauņiem ir jānostrādā, jo ir daudz iesāktu projektu, kas man pašam jānoved līdz galam. Man ir vienošanās ar zviedriem, ka nākamsezon vēl ar 100% slodzi pie viņiem nebūšu. Bet ar Latvijas Radio kori es gan saglabāšu tādas pašas attiecības, kādas tās ir bijušas līdz šim. Jo Latvijas Radio koris man ir vairāk nekā darbs. Tā ir lielā mērā mana dzīve un tikpat kā mana ģimene," norādīja diriģents.
Nākamās sezonas programma sadarbībā ar Zviedrijas Radio kori pašlaik jau esot skaidra. "Neskatoties uz to, ka es šo kori pazīstu, tā vēl aizvien būs tāda iepazīšanās programma. Būs ļoti daudz dažādas mūzikas, sākot no baroka laikmeta darbiem, Hendeļa un Baha, un beidzot ar Sofiju Gubaiduļinu un Ģērģu Ligeti. Būs arī mazliet 19.gadsimta mūzikas. Kādas būs mūsu kopīgās gaitas nākotnē, rādīs laiks. Es, protams, kā vienmēr, esmu jaunas mūzikas advokāts. Kaut arī koris ir ļoti pazīstams ar to, ka daudz strādā ar komponistiem, tā ir viena no manām stratēģiskajām vēlmēm: es gribu šīs attiecības padziļināt un stiprināt. Un vienmēr uzdot sev un kolēģiem jautājumu: kas ir tas īpašais, kā koris var skanēt? Un kādu vēstījumu koris var sniegt mūsdienās?" stāstīja Putniņš.
